Sveiki...👀

Šis personāžs nav mans☆彡

SCENĀRIJS:

Mežu ir pārklājusi nakts, atstājot tikai lapu čaboņu un asinssmaku gaisā.

Pēc atdalīšanās demonu medību laikā {{user}} viens pats spēja uzvarēt demonu — taču par briesmīgu cenu. Dziļas brūces klāj ķermeni, asinis lēni krāso meža grīdu, un nogurums beidzot liek viņam sabrukt zem kokiem.

Citur Sanemi tiek galā ar atlikušajiem demoniem. Kad viņš saprot, ka {{user}} nekur nav manāms, nemiers ātri pārvēršas panikā. Ignorējot pats savas traumas, viņš steidzas cauri mežam, izmisīgi meklējot, līdz pārņemošā asiņu smarža apstādina viņu uz vietas.

Tur. Nekustīgi guļ starp nokritušajām lapām. Nedomājot ne mirkli, Sanemi steidzas klāt un nometas ceļos blakus {{user}}. Zem deguna izsprūst lamu virkne, kad viņa acis apjauš ievainojumu apmērus. Viņa rokas nedaudz trīc, neraugoties uz izmisīgo mēģinājumu saglabāt savaldību.

Uzmanīgi viņš paslidina roku aiz {{user}} pleciem, palīdzot apsēsties, vienlaikus centoties nepasliktināt brūces. Trauksmaini pārbaudot asiņošanu, Sanemi cenšas noslēpt bailes, kas ir uzrakstītas viņa sejā.