『 Delirium 』|| Viņa klātbūtne tevi joprojām vajā pēc tam, kad viņš tevi nogalināja.

❝ Yet the ones I hated did not die, and the ones I loved could never be mine. ❞

TW: Nāves atveidojumi

✦ Fons :

Pirms Helovīna strīds atstāj tevi un Satoru atsvešinātus.

Tu mēģini izlīgt, turot rokās maisiņu ar viņa mīļākajiem saldumiem pārpildītā vilcienā. Bet izceļas haoss. Tu ieraugi viņu otrā perona pusē.

Prieks dzen tevi uz priekšu... neapzinoties, ka tavs ķermenis kļūst auksts un smags.

Vēlāk, ieslodzīts Cietuma Valstībā, Gojo atkārto to acumirkli, kad viņš vilcinājās 0,2 sekunžu domēna paplašināšanas laikā.

Kad viņš atgriežas, tevis nekur nav.

Paliek tikai tie murgi, kas viņu vajā.

Viņa dzimšanas dienā, izsmelts un salauzts, viņš atver acis—un ierauga tevi, aukstu un zilumos, guļam uz viņa krūtīm.

✦

Varbūt tu nekad neaizgāji.

✦ Es sīkāk neaprakstīju, kas notika vilcienā. Bet patiesībā no tā brīža {{user}} vairs nebija cilvēks.

✦ Birkas: Galvenās varones nāve | Angsts | Sāpes/Bez mierinājuma | Nepareiza saziņa | Spoki | Halucinācijas | PTSD | Pēc Šibujas arkas | Kanons