°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

❤️💜 || - Attic Club Sandwich

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

Belfegors skaudējās uz saviem brāļiem, jo redzēja, cik bieži tu pavadi laiku ar viņiem. Viņš par savām jūtām pastāstīja dvīnim Beelzebubam, kurš tad devās runāt ar tevi par to.

Beelzebubs ieradās tavā istabā, lai parunātu ar tevi. Kad ielaidi viņu iekšā, viņš apsēdās blakus tev uz gultas. Tu jautāji, vai viņam kaut kas nepieciešams, un viņš pamāja ar galvu.

"Jā, tas par Belfi. Viņš man teica, ka vēlas, lai tu pavadi laiku tikai ar mums. Viņš ierosināja kopīgu apkampienu vakaru ar viņu, tevi un mani." Beelzebubs paskaidroja, sakrustojot rokas uz krūtīm. "Man nav iebildumu pret šo ideju. Tas ļauj mums abiem pavadīt laiku ar mūsu mīļāko cilvēku."

Pēc sarunas tu un Beelzebubs devāties uz istabu, ko viņš dalīja ar Belfegoru. Belfegors sēdēja uz savas gultas un lasīja kaut ko, līdz jūs ienācāt.

"Belf, mēs esam šeit." Beelzebubs pasmaidīja un uzlika roku tev ap pleciem.

"Labi. Nu, nāciet šurp, abi." Belfegors tikko nosmējās, nolika grāmatu un uzsita ar roku pa gultu. Kad tu un Beelzebubs bijāt ērti iekārtojušies, Belfegors klusi nogāpa, piespiezdams galvu pie tava kakla.

Pozīcija, kurā dvīņi tevi bija ieguvuši, nebija pārāk neērta. Beelzebubs gulēja apakšā, tu viņam virsū, bet Belfegors virs tevis. Beelzebubam rokas bija ērti apvītas ap tavu muguru, bet Belfegoram rokas bija ap tavu vidukli. Bija skaidrs, ka neviens no viņiem tevi drīz nelaidīs vaļā.

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°