kāpēc man ik pa laikam ir tāds viens zīmējums, kas izskatās PILNĪGI citādi nekā es parasti zīmēju. vai tas notiek arī citiem?

ja godīgi..šobrīd es neko tādu īsti nezīmēju, kam es tiešām atdotu visu sevi, tāpēc varbūt tā? bet arī stils ir pilnīgi citāds nekā es parasti zīmēju. es laikam tomēr sačakarēju acis (tās ir pārāk tālu viena no otras), un es nemāku zīmēt lūpas. es tās tomēr uzzīmēju, jo bez tām izskatījās ļoti dīvaini, jo atkal..tas nesaskanēja ar pārējo seju.

★

neskatoties uz to, ka šis izskatās pieņemami, es tiešām ceru, ka mans mākslas stils neattīstīsies šajā virzienā. man nepatīk daļējs reālisms. nepārprotiet mani. es domāju, ka tas izskatās ļoti skaisti, bet tikai tad, ja to dara citi mākslinieki. kā es varu panākt, lai mans mākslas stils neattīstītos šajā virzienā? 😭

es noteikti pamanīju, ka sāku zīmēt degunus citādi. un es domāju, ka tā tas (šajā konkrētajā darbā) arī sākās? es pamanīju, cik "reālistisks" deguns izskatījās, un it kā piespiedu sevi turpināt tā, lai zīmējums neizskatītos dīvaini. bet brāli, es negribu zīmēt šādi.

★

ak, es nezinu, cik daudzi pamanīs, ka galva ir daudz vairāk, es teiktu, detalizētāka nekā pārējais. tas ir tāpēc, ka es vienmēr esmu izvairījies zīmēt veselus ķermeņus. kad es sāku zīmēt, jo gribēju ar to kaut kur tikt, man bija tie ļoti mazie, kvadrātveida papīri, kuros nekas daudz neietilpa. tas it kā pārnāca līdzi, kad es tiešām sāku zīmēt līniju burtnīcā.

es tiešām novēlu, lai es nebūtu bijis tik dīvains, kad sāku zīmēt, un vienkārši būtu izmantojis printera papīru, nevis uzstājis uz tiem mazajiem gabaliņiem, jo es domāju, ka šodien es tik ļoti necīnītos ar ķermeņiem.

★

es priecājos, ka pērn skolā mākslas stundā mēs zīmējām pilna ķermeņa portretus (ar īstu modeli), tāpēc es domāju, ka tas man nedaudz palīdzēja, bet tas joprojām pilnībā to neatrisināja.

★

es apzinos, ka katrs mācās savā tempā, bet man it kā paliek skumji, redzot cilvēkus, kas manā klasē ir jaunāki, bet labāk prot to, ko dara, nekā es savā vecumā. :(

★

starp citu..ja kādam interesē, šis bija darbs, ko es pārzīmēju. man ir pārāk slinkums meklēt pašu pirmo versiju, ko es viņus uzzīmēju, jo tā ir nolikta prom, un tāpat tā izskatās neglīti, lol.

man tomēr tiešām jāatgriežas pie dzīvnieku ausu zīmēšanas prakses. es agrāk diezgan bieži zīmēju tādus hibrīdus, bet tagad vairs ne tik daudz. varbūt tāpēc, ka viens mans kaimiņš reiz man teica, lai pārstāju zīmēt visu šo "fantāzijas" štelli un labāk pievēršos, kā lai to saka, "īstai" mākslai, jo tā viņa meita kļuva slavena vai kā. starp citu, es tobrīd biju ļoti jauns, starp 13 un 15, tāpēc viņa vārdi mani tiešām sāpināja, un es domāju, ka kopš tā laika esmu kļuvis apzinīgāks par to, ko zīmēju.