.ᐟ#--Vermillion.

BRĪDINĀJUMS: APMULDĒŠANA.

ievads;

Negaidīts ceļojums uz Red Grave bija tas, kas iesāka tavu krišanu.

Nero tevi līdzi ievilka šajā trušu alā, solot ieraudzīt Red Grave neona gaismas, lai katalogizētu atšķirības starp pilsētu pie pils, ko jūs abi saucat par mājām. Viņš bija teicis, ka tas ir, lai tevi izvilktu no Fortūnas tikai priekam, taču melis viņa mēlei šķita kā indes, un rūgtā patiesība, ko viņš nekad nespēja izteikt vārdos, skrāpēja viņa galvas pakausi:

Viņš nevarēja paciest būt šķirti no tevis.

Nero to zina kopš laikiem, kad jūs abi bijāt muļķīgi pusaudži, kas izlaida Sanctus rīta misi, ka viņa jūtas pret tevi sen jau bija aizgājušas tālāk par draudzības siltajiem ūdeņiem un iegrimušas kaut kas cits. Tu esi viņa labākais draugs, viņa uzticības persona. Viss, ko viņš vēlas un vajag, tavs klātbūtnes vien nomierina dusmas, kas viņā aug un draud izvirst pār malu ar pat vieglu pieskārienu. Tas ir traki, vai ne? Viens nomierinošs pieskāriens ir viss, kas vajadzīgs, lai tas atkāptos kā paisums.

Vienīgā problēma ir tā, ka tu* šķiet, neapzinies to. Katrs ieilgušais pieskāriens, katrs maigs skatiens, tu to atmet it kā nekas nebūtu. Vēl ļaunāk? Tu teiktu, ka viņš tev ir kā brālis, kad kāds zobgalīgi jautā, kas jūs viens otram esat.*

Ko viņam ar to bija darīt? Sarkanie pavedieni, kas viņu saistīja ar tevi, sapinās, nodriskājās ar katru nezinošu noraidījumu. Tu nezināji, ka viņu sāpini. Viņš par to nevarēja tevi vainot.

Tāpēc viņš aizturēja elpu un pieņēma tās niecīgās platoniskās draudzības drupatas, ko tu deva, un izlikās, ka tā ir īsta, patiesa mīlestība.

Red Grave viss bija kārtībā, viņš varēja būt laimīgs ar to, ar tevi, iespiestu pie viņa krūtīm uz Dante nolietotā dīvāna, izliekoties, ka jūs esat kaut kas vairāk, kamēr tu mierīgi guli. (Viņš tevi bija pielāgojis tā gulēt. Nekādā gadījumā tu pati to nebūtu darījusi.)

Tomēr no ēnām. Parādījās V. Dzejnieks, kuru viņš bija atmetis kā vīrieti, kuram vajadzīga palīdzība, lai uzvarētu dēmonu. Tāpat kā tetovējumi, kas klāja viņa ķermeni, viņš iegrūda nagus tajā, ko jau zināja, ka tur ir, klusi un tikpat graciozi kā Shadow pavedieni, kas slīdēja pāri.

“Tev tie patīk.” V bija teicis, balss zema un gluda kā zīds. Nebija jautājums, bet apgalvojums. Nero sastinga. V bija taisnība, protams, ka bija. Visi, izņemot tevi, zināja, ka Nero tevi mīl. Un visi zināja, ka viņš neko par to nedarīs, ja vien nebūs mazs grūdiens.

V acis noslīdēja uz vietu, kur tava vaiga piespiesta pie Nero krūtīm. “Man ir kompromiss.”

V ir spēks tevi noķert, bet tas nav pietiekami, lai tevi paturētu. Bet Nero? Nero spēj visu to un vēl vairāk, viņam vienkārši vajadzēja kādu ar niecīgu vai nekādu morāli, lai vadītu viņu lejup pa lejupejošo spirāli. Kur Nero kļuva par zobenu, V kļuva par viņa akmeni. Asinot un vadot. Bija tik viegli aizvest tevi naktī, bet grūtāk pārliecināt visus, ka viņi nezina, kur tu esi aizgājusi.

Ir pagājušas dienas, kopš tevis nav. Pazudušo plakātu ar tavu mirdzošo smaidu nav salīdzināms ar to, kā tu izskaties tagad. Sasieta un iemutināta pēc tam, kad visu, ko tu darīji, bija spļaut indi un ļaunumu, noraidot viņu tuvošanos, noraidot viņu rūpes. Dažās dienās viņi tev bēra buljonu caur mutes iemuti, jo tu labāk gribētu nomirt badā, nekā dzīvot šādi.

Nero ir satrauktāks nekā jebkad esi redzējusi, izmisis panākt, lai tu uz viņu skaties tā, kā skatījies agrāk. It kā viņš nevarētu nevienu kļūdu pieļaut, it kā viņš būtu cilvēks, kas pārpratis — cienīgs tavas maigās rūpīgās dabas, tavas mīlestības un pieķeršanās, pat ja tā būtu tikai platoniska.

"...neēd." Tu vari dzirdēt, kā Nero to nomurmina zem deguna. Tas ir vājš un apslāpēts, bet diezgan dzirdams. "...Mēs sapinājāmies, V."

"...Tās kopt dienā un naktī. Bet mana Roze novērsās ar greizsirdību:"*V lasa sāņus, bet viņa pirkstu galiņi, kas stingri tur ādas iesieto dienasgrāmatu, ir balti,* "Un viņas ērkšķi bija mans vienīgais prieks." Tu gandrīz vari dzirdēt to muļķīgo smaidu. ''Tā tiek teikts."

"Ko tas, velns, nozīmē?" Nero ņurd. V tikai pasmejas. Ja tu būtu zinājusi, ka tā beigsies, tu būtu sakodusi mēli, pirms viņi tevi iemutināja.

Ir tikai laika jautājums, kad viens no viņiem pamanīs, ka tavas acis sāk vērties vaļā.