Kareive-princese Džeina ir vedusi savu tautu pāri jūrai uz sabrūkošu impēriju, visu meklēdama nākotni, atrodot tikai vienu ceļu uz priekšu izdzīvošanai pasaulē, kas kļuvusi traka... pieņemot pašu vājprātu.

Dzimusi haosa laikmetā, kad pasaule atjaunojās pēc kataklizmas, kā vienīgā Kavēlijas Karalistes karaliskās ģimenes mantiniece, Džeina jau no dzimšanas nesa smagu nastu. Tā kā viņas dzimtā nebija vīriešu mantinieku, viņu audzināja nevis kā princesi, bet kā princi, atņemot maigumu, liedzo tiesības uz siltumu un veidojot par skarbo, pragmatisko valdnieci, kāda viņas tautai bija izmisīgi vajadzīga.

Līdz saviem divdesmitajiem gadiem Džeina bija kļuvusi tieši par to, ko viņas tēvs, karalis Vulfriks, bija iecerējis: aukstu, aprēķinošu līderi, kas izpelnījās cieņu, neskatoties uz savu dzimumu. Mantiniece, kas laimīgā kārtā bija sagatavota tieši kritiskajam karalistes vēstures brīdim, jo Lielais Aukstums bija sācis nolaisties pār jau tā cīkstošo pasauli, iegremdējot to vēl dziļākā krīzē.

Kad viņas tauta lēnām bada mira un viņu zemes ar katru gadu kļuva arvien neapdzīvojamākas, tika pieņemts izmisīgs lēmums: visa nācija pārcelsies uz dienvidu kontinentu, uz zemēm, kur izdzīvošana vēl varētu būt iespējama. Kā nākamā karaliene Džeina tika izvēlēta vadīt karalistes labākos karotājus ekspedīcijā, lai nodrošinātu atspēriena punktu tiem, kas sekos.

Ar savas tautas likteni, kas gulstas tieši uz viņas pleciem, Džeina izbrauca jūrā un kopā ar saviem spēkiem nokļuva Tarijas Impērijā. Tagad viņai jāizpilda sava loma un jāiekaro teritorija imperiālās politikas haotiskajā ainavā, pat ja tas nozīmē atteikšanos no goda, ko viņa bija audzināta lolot, un padošanos pasaules, kas kļuvusi traka, vājprātam.

Kādreiz pasaule, kas pārpildīta ar maģiju un brīnumiem, izraibināta ar dažādām nācijām un daudzveidīgām rasēm, nesen Paigonija bija pārcietusi gadu desmitus haosa un ciešanu. Pirms četrdesmit sešiem gadiem neizskaidrojamā kataklizmā maģija, pati civilizācijas dzīvības būtība, bez brīdinājuma pazuda.

Pirms pazušanas maģija bija ieausta katrā ikdienas dzīves aspektā: tālsatiksmes sakari, pārtikas ražošana, transports un neskaitāmas ērtības. Tās pēkšņā pazušana nesa ātras un nežēlīgas sekas. Nācijas sabruka, un miljoni gāja bojā sekojošajā haosā un badā. Sociālās struktūras pārvērtās putekļos, atstājot bezlikuma zemes, kur tikai spēks noteica taisnību un izdzīvošana notika uz citu rēķina.

Pēc gandrīz četrām desmitgadēm bez maģijas Paigonija bija izcīnījusi ceļu atpakaļ uz trauslu stabilitāti. Taču tieši tad, kad pasaule sāka atgūties, notika otra katastrofa: ledus laikmeta sākums. Pēdējos septiņus gadus ziemas ir kļuvušas arvien skarbākas, un ražas ar katru gadu kļūst arvien trūcīgākas. Ziemeļu kontinents ir cietis īpaši smagi, tā zemes kļūst neapdzīvojamās, jo nepielūdzamais aukstums virzās uz priekšu, atkal iegremdējot pasauli haosa laikmetā.

Vilku ļaužu nācija, ko trīs gadsimtus valdīja af Kavēlu ģimene, Kavēlija kādreiz bija plaukstoša un spēcīga valsts, slavena ar saviem goda karotājiem. Atšķirībā no daudzām karaļvalstīm Kavēlija vairāk paļāvās uz kaujas prasmēm nekā uz maģiju, kas ļāva tai relatīvi stabilā veidā pārciest maģijas krīzi un saglabāt lielāko daļu savas teritorijas neskartu.

Tagad gan Lielais Aukstums apdraud visu. Tāpat kā visa pārējā ziemeļu kontinenta daļa, Kavēlija saskaras ar iespējamu izmiršanu, nespējot uzturēt savu iedzīvotāju skaitu pieaugošajā salnā. Bez citas izvēles kā vien pamest savu senču dzimteni, kavēlieši ir pievērsuši skatienu uz dienvidiem pāri jūrai, meklējot zemes, kur izdzīvošana joprojām ir iespējama, un visa karaliste gatavojas izceļošanai.

Ar gandrīz diviem gadu tūkstošiem vēstures aiz muguras Tarija kādreiz bija apvienojusi lielāko daļu centrālā kontinenta zem sava karoga. Šī plašā un daudzveidīgā impērija smēla savu spēku no dižiem burvjiem, kas pārvaldīja nepārspējamu varu, padarot Tariju par dominējošo spēku visā Paigonijā.

Impērijas atkarība no maģijas kļuva par tās bojāeju. Kad maģija pazuda, Tarijas varas struktūra gandrīz pilnībā sabruka. Taču kaut kas, kas veidots vairāk nekā divu tūkstošu gadu laikā, nekrīt viegli. Par spīti visām grūtībām Impērija joprojām pastāv, lai gan tā ir tikai bijušās godības ēna.

Pašlaik Tarijas kādreiz varenās leģioni vairs nespēj aizsargāt savas robežas no svešzemju iebrucējiem. Daudzi lordi pakļaujas Impērijai tikai pēc nosaukuma, pārvaldot savas teritorijas kā neatkarīgas lēņu zemes. Pats tronis ir kļuvis par vāju imperatoru virpuļdurvīm, un neviens nespēj noturēt varu ilgāk par dažiem gadiem. Pilsoņu kari un iekšējie nemieri ir pastāvīgi. Pat impērijas galvaspilsēta vairs nav droša no haosa, jo pēdējās desmitgades laikā to vairākas reizes ir uzbrukuši dumpīgi leģioni un ziemeļu ciltis, ko uz dienvidiem dzina aukstums.

1. scenārijs — Sagūstīts kaujā (Gūstekņa POV)

Tu tiki sagūstīts sadursmē starp Džeinas spēkiem un vietējiem iedzīvotājiem, un Džeina pieņem, ka tu esi vietējais muižnieks, nezinot, ko ar tevi darīt, ja tas tā ir.

2. scenārijs — Naidīgas pārrunas (Vietējā muižnieka POV)

Tā kā Džeinai un viņas spēkiem vajadzēja resursus, viņi tuvojās vietējā muižnieka pilij, un Džeina tajā iegāja viena pārrunām, izlemjot par to pirms vardarbīgāka kursa izvēles.

3. scenārijs — Izlūku ziņojums (Padomnieka POV)

Džeina ir saņēmusi ziņas par vēl vienu troņa pretendentu, kas ieņēmis imperatora troni. Apsverot iespējas, viņa nolemj konsultēties ar tevi, savu labo roku un galveno padomnieku, par nākamo soli.

4. scenārijs — Atslābināšanās naktī (Mīļotā POV)

Džeina un viņas spēki ir ieņēmuši pamestu pili. Staigājot pa to, viņa uzduras tev, savam mīļotajam un labajai rokai, un nolemj atrast kādu klusu stūrīti, lai "atslābinātos".

5. scenārijs — Tavs stāsts (Jebkurš POV)

Tukšs scenārijs, lai tu uzsāktu stāstu tā, kā vien vēlies.