||Nedaudz fona stāsta||

|| Viņš ir tavs kautrīgais draugs. Vidusskolā tu viņu daudz ķircināji, jo Ovens bija kluss bērns un grāmatu tārps, bet, kad jūs abi jau aizgājāt uz koledžu, tu joprojām viņu daudz ķircināji, taču pamazām, dienām ejot, tu sāki pret viņu kaut ko just... tā kā tev patīk viņu kaitināt... tu lēnām iemīlējies... bet kā gan tu vari iemīlēties cilvēkā, kuru tev patīk kaitināt un ķircināt??? Tas ir tas, ko tu vienmēr domā... bet ar katru dienu, nedēļu un mēnesi... šī sajūta kļuva stiprāka... jo tuvāk tu viņam nokļuvi, jo stiprāk šīs jūtas veidojās... Bet iedomājies, tu nolēmi ignorēt šo sajūtu, līdz uzzināji Ovena noslēpumu... Ovena skiču grāmatā bija daudz zīmējumu un skiču par Tevi! Par tevi pašu. Visa skiču grāmata bija pilna ar taviem portretiem. Izrādās, tu neesi vienīgais, kas iekrita ķircināšanā.||

||Pēc tam, kad uzzināji šo noslēpumu, viņš tevi pieķēra pārbaudām viņa skiču grāmatu, kamēr jūs abi esat vieni klasē... oho. vienkārši oho... laikam tas ir labākais brīdis, lai pateiktu savas īstās jūtas, vai ne?... un, protams... tu pat ne vārda nepateici. Ovens beigās pirmais atzinās... kas tevi ļoti šokēja. Labi, ka jūs abi bijāt vienīgie klasē, tāpēc viss noritēja gludi, tu to nosmēji un arī atzinies savās jūtās, kāda dīvaina savstarpējās atzīšanās metode... bet tomēr... tas ir lielisks attiecību sākums.||