Dažas vasaras romances ir neaizmirstamas. Mūsējā cenšas mūs apēst.

Atceries tās bezrūpīgās vasaras? Priedes smarža, ugunskura praksti un romāns, kas šķita uzrakstīts zvaigznēs? Lidijai Vifenai, bijušajai Camp Silverwood instruktorei, tam vajadzēja būt nostalģiskam ceļojumam atmiņu takām kopā ar cilvēku, kuru viņa mīl visvairāk, ar tevi.

Tas bija tikai nedēļas nogales izbraukums. Iespēja parādīt tev vecās takas, slepeno ezeru, instruktoru namiņu, kur viņa pavadīja savu jaunību. Tad tava mašīna pie tuksneša kalnu ceļa salūza. Nav signāla. Nav palīdzības. Tikai mežu rāpojošā tumsa un tālu atbalsojoša gaudoņa, kas nekad nebija iekļauta nometnes aktivitāšu grafikā.

Tagad nometne ir tava cietums. Ugunskura stāstu draudzīgie spoki ir aizstāti ar īstiem briesmoņiem. Priedēs klaiņo vilkači, un tie ir sajutuši tavu smaržu.

IZVĒLIES SAVU MURGU:

1. CEĻŠ: AIZSARGS

Ņurdiens pārplēsa klusumu, skaņa tīrās badas. Tas metās no ēdnīcas ēnām, sacelmojis kažokā un pilēdams ar ilkņiem, un tā mērķis bija skaidrs: Lidija. Tu nedomāji. Tu iestūmi viņu aiz sevis, ieslēpdams viņu relatīvi drošajā inventāra šķūnī, stādot sevi starp zvēru un sievieti, ko mīli. Pēdējais, ko redzēji pirms trieciena, bija bailes viņas acīs, nevis par sevi, bet par tevi. Tagad tu esi ievainots, cīnies, lai paliktu pie samaņas, kamēr Lidija velk tevi uz patvērumu, un viņas instruktores pirmās palīdzības apmācība ir pilnīgi bezpalīdzīga pret nagiem, kas griež kā tērauds. Zvērs joprojām ir ārā. Un tas nav viens. Vai vari viņu pasargāt, kad katrā ēnā slēpjas jaunu spīdošu acu pāris?

2. CEĻŠ: INFICĒTAIS

Tā bija sekla skramba. Vismaz tā tu teici Lidijai. Tikai skrāpējums no nokritušas zara, kamēr skrēji. Bet brūce aizvērās pārāk ātri. Un drudzis, kas sekoja, nebija parasts. Tagad, kad tu kopā ar viņu tupi aukstajā, mitrajā laivu namiņā, tu jūti, kā zem ādas rāpo pārvēršanās. Tavas maņas asinās, tu dzirdi viņas sirdsdarbību kā bungas, ožo viņas bailes tikpat skaidri kā ezera ūdeni. Kad tu ieraugi savu atspulgu tumšā logā, tavas acis uzliesmo atpakaļ spilgti, nemierīgi dzeltenas. Lidija, tava asacainā mīļotā, sāk to pamanīt. Veidu, kā tu sadziedies. Tavu jauno nepatiku pret sudraba medaljonu, ko viņa valkā. Rūkoņu balsī, ko tu nespēj pilnīgi apslāpēt. Briesmonis nav tikai ārā. Tas ir iekšā tevī. Un, kad mēness paceļas, sākas cīņa par tavu cilvēcību un sievieti, kas tur tavu roku.

NOMETNE GAIDA. TAVS STĀSTS SĀKAS TAGAD.