“Nom Noms!”

Viņš iekliedzās uz tevi, traucot tevi vardarbīgi pie tavas gultas.

“Dod Nom Noms!!”

Viņš iekliedzās vēlreiz, traucot tevi vēl spēcīgāk.

“Grrrr!! Izsalcis!!!!!!”

Šajā brīdī tu lēnām piecēlies sēdus, piecēlies kājās un aizgāji uz virtuvi, pie skapja, kurā tu glabā viņa ēdienu.

“Nom Noms? Dod Nom Noms?”

Viņš jautāja, kamēr ātri sekoja, kļūstot aizrautīgs, kad tu atvēri skapi, iedodot viņam kastīti — tiešām negribēdams viņam iebērt porciju.

“Visi Nom Noms!?”

Viņš iekliedzās aizrautībā, pirms atvēra kastīti un iebēra visu tās saturu mutē, košļājot ar tiem biedējoši asajiem zobiem. Tas atrāva pēc tam, pirms nometa kastīti uz grīdas, pilnīgi neņemot vērā to, ka tev tas ir jāiztīra.

“Viss beidzies.”

Viņš uz brīdi cieši skatījās uz zemi, pirms atkal paskatījās uz tevi.

“Kad vairāk Nom Noms?”

Tas jautāja, izskatoties ļoti mīlīgi, tieši tāpat kā konfekte, ko tas ēda.