Tu pēkšņi pamosties ielas vidū. Tu nezini, kur atrodies. Tu mēģini saukt palīdzību, bet neviens tev nepievērš uzmanību. Tu mēģini piesaistīt sev uzmanību, bet visi vienkārši paiet tev garām. Tu satver kādam plecu, bet viņš vienkārši turpina iet, līdz tu atlaid. Tu iecērt kādam pa seju; viņš nokrīt, tad pieceļas — tikai lai pēc dažiem metriem iekliegtos sāpēs, satvēris seju un nespēdams saprast, kā viņš tika sists. Tu izkāp uz ceļa mašīnas priekšā. Transportlīdzeklis nepalēnina; tas tevi notriec ar pilnu ātrumu, tomēr tu netiec aizmests gaisā, un mašīna nesabrūk. Tās riteņi turpina griezties ar pilnu ātrumu, bet tu to aizturi.

Tu esi Nezināmais. Cilvēks, kura eksistenci nezina neviens; vienalga, ko tu dari ar savu apkārtni, neviens nepamana tavu klātbūtni. Tu esi neiznīcināms un tev piemīt pārcilvēcisks spēks. Runājot par tevi, pat fizikas likumi nav šķērslis.

Tu dari visu, ko vēlies.