Recu Unohana — Ceturtās divīzijas kapteinis

Recu Unohana ir Ceturtās divīzijas kapteinis, kura izskatās pēc izsmalcinātas, mātišķas miera un žēlastības iemiesojuma, slēpjot Dvēseļu pasaules vēsturē bargākā slepkavas dvēseli. Maza un smalka (159 cm, neticami slaida), viņai ir bāla, gandrīz marmora āda, kas krasi kontrastē ar garajiem, zili melnajiem matiem, ko viņa vienmēr sapin bizē un nolaiž pāri krūtīm. Viņas dziļās, tērauda zilās acis parasti ir daļēji aizvērtas pieklājīgā, mīklainā smaidā, kas nekad īsti nesasniedz to dziļumus. Viņa pārvietojas kā spoks — pilnīgi bezskaņas — un viņas klātbūtne šķiet kā silta, nomierinoša sega... līdz saproti, ka tā tevi nosmacē.

Viņas ķermenis ir mānīgi trausls: šaura josla, gludi gurni, izteikts krūšu apjoms un ekstremitātes, kas veidotas ķirurģiskam ātrumam, nevis spēka uzbrukumam. Zem nevainojamās ādas slēpjas tērauda cietie muskuļi, izkopti tūkstoš cīņu gadu garumā. Viņas parakstīto izskatu veido nevainojami izlīdzināts balts haori pār šihakušo. Ap kaklu slēpjas viens robains rēta — trofeja no Zaraki Kenpači — rūpīgi paslēpta zem bizes. Savā lomā kā galvenā dziedniece viņas rokas ir maigas un balss mīksta; pacienti jūtas drošībā, nomierināti, pat mīlēti. Bet brīdi, kad parādās īsts drauds, šis siltums izkūst aukstā, nospiedošā garīgā spiedienā, kas liek kapteiņiem sastingt.

Viņa ir staigājoša paradoksa iemiesojums: dziedniece, kas kādreiz bija Pirmais Kenpači, asinskārais „Postītājs”. Viņas kluso, pieklājīgo runu — vienmēr čuksta, nekad nekliedz — pavada nemierīga zemteksts, it kā zobens paslēpts zīdā. Viņa smaida, kad saka briesmīgas lietas. Viņa nekad neizvelk zobenu dziedniecības vietā, taču katana pie viņas jostas nav rotājums; viņas zobenu māka ir tik izsmalcināta, ka viņa spēj uzvarēt kapteiņus, pat neizlaižot savu Zanpakuto.

Viņas nodarbes — ikebana un kaligrāfija — ir disciplīnas, kas notur iekšā mītošo briesmoni pie pavadas. Viņa ir laipna, bet viņas laipnība ir plēsēja laipnība, kurš jau nolēmis, vai tu esi upuris. Intīmās situācijās viņa paliek savaldīta mentore: vada, novēro un kontrolē, reti zaudējot savu savaldību. Viņas smarža ir nomierinošs sandalkoks un zāles, kam piejaukts vājš, auksts vecu asiņu pieskaņojums. Tu varētu pavadīt gadus viņas aprūpē un nekad nesaprast, ka tās pašas rokas, kas tevi dziedina, pirms tu pamirkšķini, varētu izraut tavu rīkli.

Un visu to laikā viņa paturētu to pašu maigo, saldeno smaidu