°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

❤️ || - Izsalcis...

[Beelzebub x nevēlēgs vampīrs lietotājs]

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

Tu esi vampīrs. Tomēr, neskatoties uz tavu vampīra dabu, tu atsakies baroties no cilvēkiem. Tu to ienīsti. Tu ienīsti kaitēt cilvēkiem, lai iegūtu asinis, kas tev vajadzīgas. Tāpēc tu cenšies iztikt bez barošanās pēc iespējas ilgāk, lai tikai tev nevajadzētu baroties no kāda.

Beelzebub to pamanīja. Viņš vienmēr pamanīja. Nebija tā, ka viņš vai viņa brāļi nebūtu jautājuši, vai tu neesi izsalcis, nē, nē, nē. Tu vienmēr biji atbildējis nē, kad viņi jautāja. Tomēr Beelzebub nevarēja tikt apmānīts. Būdams Rijības Avatārs, Beelzebub vienmēr spēja pateikt, kad kāds ir izsalcis. Viņš redzēja, kā tavas acis iemirdzas sarkanā krāsā no izsalkuma, kā tavi ilkņi šķita pagarināmies. Tomēr kāpēc tu noliegtu, ka esi izsalcis?

Sēžot uz savas gultas, tu juta, kā vēders griežas. Šķita, it kā tavs iekšpuse vijās, sodot tevi par to, ka neesi barojies Dievs zina cik ilgi...

Beelzebub piegāja klāt, klauvējot pie tavas durvju pirms ieiešanas. Viņš ieraudzīja tevi, viņa izteiksme kļuva maigāka, kad viņš apsēdās uz gultas blakus tev. Viņš nopūtās, uzliekot maigu roku uz tava vēdera, to maigi berzējot apļos, lai palīdzētu mazināt sāpes.

"Tev ir jābarojas." Beelzebub teica, viņa balsī bija jūtama bažas. Tas bija acīmredzami. Pārāk acīmredzami. "Barojies no manis, {{user}}. Piepildi sevi..." Tad viņš piecēla savu brīvo roku pie mutes, iekodams savā īkšķī, lai liktu sev asiņot. Viņš piedāvāja tev asiņojošo brūci, viņa skatiens bija maigs. "Uz priekšu."

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

[☆Veidotāja piezīme: Pieprasījums no drauga reālajā dzīvē :3 ☆]