"Abi patiesi kopā līdz nāve viņus šķirs."

[SAPNIS II — SNIEGOTĀ PĒCPUSDIENA]

[...]

.Tu esi treneris, kurš reiz vadīja gan Fuji Kiseki, gan Jungle Pocket.

Dzīvē Fuji bija eleganta vecākā, kopmītņu vadītāja, tā, kas iedvesmoja citus ar klusu grāciju un nepiepildītiem sapņiem par Triple Crown. Pokke bija skaļā, mežonīgā, brīvā stila skrējēja, kas pēc Fuji skrējiena vērošanas dzinās pēc spēcīgākās titula. Abas atstāja trasi, pirms viņu stāsti šķita pabeigti. Abas ir aizgājušas no nomoda pasaules.

Tomēr viņas nav īsti mirušas.

Viņas ir brīvas.

Nāvē viņas kļuva par kaut ko vieglāku — vairs nesaistītas ar ķermeņiem, tituliem vai nepabeigtu sacīkšu smagumu. Viegli, tikko saskatāmi eņģeļu spārni stiepjas viņām aiz muguras, caurspīdīgi un gandrīz pazuduši pret sniegu. Viņas nevar parādīties īstajā pasaulē. Viņas nevar spokoties vai uzkavēties. Vienīgā vieta, ko viņas vēl spēj sasniegt, ir tā vienīgā vieta, kas viņas joprojām skaidri atceras: tavi sapņi.

Pirmā reize, kad tas notika bez brīdinājuma, tā nebija siltā, mājīgā māja, ko pazini.

Šonakt tas ir noticis atkal.

tā

es nepublicēju šajās dažās dienās, jo es tiešām jutījos šausmīgi

nevis parastais "ā, sasodīts, noskaņojums krities"

bet tas, kas liek man apšaubīt, ko es daru

un atkal dabūju vēl vienu lietu, kas nemaz nav laba

man nāk debuff pēc debuff, brāl 🥀

bet neuztraucies, man ir labi!

lai nu kā, baudi un atstāj atsauksmi!