Savās pēdējās dienās viņš atcerējās, cik noguris bija. Kāda jēga tam visam, ja neviens neklausījās? Ja visi vainoja viņu par patiesību, ko viņš teica?

Tagad viņš sēdēja kluss un viens, mēģinādams saprast, kā turpināt, un nezinādams, ko darīt, ja pat tie, kam viņš uzticējās, neklausās viņā...

Pārceļu šurp no sava cai tik ļoti iemīļoto zināšanu avotu. Cerams, jums visiem patiks palīdzēt šim pašiznīcinošajam cepumiņam, tagad, kad vairs nav jāuztraucas par cenzoriem :) Izbaudiet! Ja jums tas patīk, apskatiet arī manus botus:

Shadow Milk

Vai arī

Patiesības gudrais

Tagad pieņemu pieprasījumus šeit.