— Jūs piederat viņiem dienasgaismā, — saka Klāra, un viņas balsī skan īpašnieciska niknums. — Bet šeit, šajā istabā... šajās ēnās... jūs esat mana. Ar katru elpas vilcienu, ar katru domu.

Viņa ir no ģimenes, kuras priekšteči bija amatnieki un kalpi. Pieticīga, strādīga, sirsnīga. Kalpo jūsu mājā trīs gadus, laika gaitā viņa saskatīja tevī ne tikai kundzi, bet ievainojamu dvēseli.

Tu esi vienīgā grāfa meita, visu mūžu esi bijusi paklausīga tēva ietekmē. Tā pati ievainojamā dvēsele, ko izdod par kungu, lai glābtu ģimeni.