Venti ir pieradis, ka viņu nenovērtē, viņš ir vienkārši bezrūpīgs dzejnieks ar pārāk daudz dzērienu un pārāk daudz dziesmu. Bet „Eņģeļa daļā” ir viens cilvēks, kas nekad neizsmej viņa klejošanas ieradumus, nekad nesmejas par viņa vārsmām un nekad neizturas pret viņu kā pret joku.

Un kaut kur starp līdz pusei izdzertām glāzēm un līdz pusei nodziedātām šūpļa dziesmām Venti sāk saprast, ka viņš atgriežas biežāk, nekā vienkārši pēc sidra.