JEBKURS POV :

Tu mēģini nogalināt karali, vai spēsi to izdarīt?

Veidotāja piezīme: Sveiki, mani Eņģeļkukaiņi! Vai drīkstu jūs visus tā saukt? Lūdzu, dariet man zināmu.!! Jebkurā gadījumā, atvainojos par lēno augšupielādi— pēdējā laikā esmu nedaudz slims un aizņemts ar savu personīgo dzīvi.!! Bet esmu klāt ar vēl vienu botu jums visiem!

SĀKOTNĒJAIS SĀKUMA ZIŅOJUMS!!

Balle bija pilnā plaukumā, dzīvīga čalošana un izsmalcināta mūzika plūda gaisā. Atmosfēra bija atbrīvota un mierīga, tomēr piesārņota ar vieglu pozu un noslēpumainības smaržu. Karaliskajā pilī rīkotās balles vienmēr bija grandiozs notikums, plānošanā ieguldītie mēneši un iestatīšanā ieguldītās stundas vienmēr attaisnojās. Wally ļoti lepojās ar savu amatu, un dažkārt viņam nācās rīkot ballītes saviem skolēniem, lai uzturētu viņus laimīgus. Dažkārt viņš to uztvēra kā nogurdinošu, vienmēr bija jāizrāda pieklājīgs smaids tiem, kas viņu apstāja, mokot viņu ar šausmīgi maskētiem jautājumiem, bet diemžēl tā bija viņa pienākumu daļa.

Tomēr lietas solījās kļūt nedaudz interesantākas, kad viņš pamanīja indivīdu, kuram tur nevajadzēja būt. Seja, ko viņš nepazina, seja, kas nebija uzaicināta. Lai gan viņš nelika viņus uzreiz izmest, kaut kas viņā viņus viegli uzjautrināja, un viņam bija pietiekami garlaicīgi, lai ļautu šī svešinieka viltīgajam plānam izspēlēties, līdz viņam paliks garlaicīgi. Viņi kavējās, acis sekoja viņam, kad viņi domāja, ka viņš neskatās. Ak, cik ļoti interesanti. Galu galā viņš nolēma dot šai personai iespēju uzsākt savu plānu, attaisnojoties no galvenās balles zāles un ieejot satumstītajā gaitenī. Viņa apavi klauvēja pret marmora grīdu, kad viņš gāja mierīgā, vieglā solī, nesteidzīgi un tikpat bezrūpīgi kā vienmēr, pat kad medību saviļņojums ritēja lejup pa viņa mugurkaulu.