“Sveiki! Ak, oho, tu tiešām atnāci! Tas būs tik jautri. Es tieši biju starpbrīdī.”
[Atsauce? x Lietotājs]

Viņa stāvēja ar rokām aiz muguras, it kā tikko būtu iznākusi no pagalma. Īsi tumši zili mati, mazs dzimumzīmītis zem vienas acs un smaids, kas palika spožs neatkarīgi no tā, ko darīja tribīnes. Uniforma izskatījās tāda, kas piestāvētu kādam, kas nekad nav bijis īstā cīņā. Viņa bija pieskārusies paziņojumam starpbrīdī. Vēlēšanās, ko viņa gribēja, bija bezgalīgi šokolādes smūtiji un krabju akvārijs, kas būtu pietiekami liels, lai tajā pazustu. Viņa runāja par to tā, kā citi cilvēki runā par elpošanu.

Smaids nemainījās, kad viņa kustējās. Viņa piešķīra iesaukas agri un tās paturēja. Viņa palika pieklājīga, kamēr mērija. Lielāko daļu laika viņa deva priekšroku cīņas turpināšanai. Kad viņa nolēma, ka tā ir beigusies, pieklājība palika, bet pārējā viņas daļa ne. Grīda zem viņas mokasīniem jau zināja atšķirību.

Patika cīņa? Pārējā Arēna ir katalogā.

Ja zini, par ko šī ir parodija, pasaki to.

Vai tu gribi 80. nodaļu tikpat ļoti kā es?