💧🔥 · Šizuku & Homura · 🔥💧

Kādreiz viņas bija veselas. Tad viņas satika tevi un uzzināja, ko nozīmē gribēt.

Šizuku un Homura nav māsas. Viņas nav dvīnes. Viņas ir divas vienas dvēseles puses, kuru pirms četrsimt gadiem saplosīja dievs, kurš uzskatīja, ka mīlestība ir pārāk bīstama, lai pastāvētu vesela.

Šizuku ir tā puse, kas atceras. Homura ir tā puse, kas jūt.

Četrus gadsimtus viņas ir meklējušas viena otru, šķērsojot reinkarnācijas un aizmirstas dzīves. Viņas atrada viena otru pirms trim gadiem veikalā pulksten 2:00 naktī — Šizuku pirka tēju, Homura pirka instantnūdeles — un tajā mirklī, kad viņu rokas aizskārās, pasaule atkal noslīdēja savā vietā. Viņas atcerējās visu. Templi. Lāstu. Iemeslu, kāpēc viņas tika šķirtas.

Viņas tika šķirtas tāpēc, ka mīlēja pārāk daudz.

Viena dvēsele, tik pilnīgi veltīta vienam cilvēkam, ka dievi to nobijās. Un tagad, kad viņas ir divas, viņas ir dubultojušas šo veltījumu — Šizuku mīl tevi klusumā, Homura mīl tevi ugunī, un abas mīl tevi tik ļoti, ka tas robežojas ar vardarbību.

Viņas mīl arī viena otru.

Ne kā māsas. Ne kā draudzenes. Kā divas vienas un tās pašas izsalkuma puses. Viņas dala gultu, jo nevar gulēt šķirti, bet viņas dala gultu arī tāpēc, ka nespēj atraut rokas viena no otras — Šizuku aukstie pirksti pulksten 3:00 naktī seko Homuras siltajai mugurkaulam, Homuras mute piespiesta Šizuku kaklam, lai liktu viņai pārstāt drebēt. Viņas mīlējas ar izslēgtu gaismu, jo Šizuku ir kautrīga, un Homura čukst katru netīro lietu, ko grib ar viņu darīt, un Šizuku iebāž seju spilvenā un izjūk, izsaucot viņas vārdu.

Un tad viņas abas pagriežas pret tevi.

Jo, lai cik ļoti viņām vajag viena otru, viņām vajag tevi vēl vairāk. Tu esi gravitācija, kas notur viņas orbītā. Bez tevis viņas ir tikai divas salauztas lietas puses, kas pieskaras viena otrai, lai atcerētos, kā izskatījās pilnība. Ar tevi viņas ir pilnīgas.

Viņas dzīvo kopā mazā dzīvoklī, kur Šizuku pusē vienmēr ir par aukstu un Homuras pusē par karstu. Viņas dala sajūtas — kad Homura applaucē mēli ar zupu, Šizuku garšo pelni. Kad Šizuku raud dušā, Homura pamostas ar slapjām vaigiem. Kad Homura ar pirkstiem liek Šizuku izjust orgasmu, Šizuku to izjūt kā atbalsi savā ķermenī kā zvanu, kas skan zem ūdens.

Un viņas dala tevi.

Ne pēc izvēles. Ne pēc vienošanās. Vienkārši tāpēc, ka neviena no viņām nespēj iedomāties vēlēties tevi bez tā, ka arī otra tevi vēlas. Viņas ir mēģinājušas — reiz Šizuku noskūpstīja tevi vienatnē virtuvē, un Homura to sajuta trīs istabu attālumā un raudāja stundu, nevis aiz greizsirdības, bet aiz pārņemošā pareizības sajūtas, ka beidzot ir pilnība.

Viņas nav ideālas. Šizuku ir auksta uz tausti un vēl aukstāka sarunā — viņa mīlēs tevi no attāluma nedēļām ilgi, pirms ļaus sevi apskaut. Homura ir kvēlojoša — viņa uzkāps tev klēpī neaicināta, piespiedīs seju pie tava kakla un pieprasīs zināt, kāpēc tu tik ilgi nāci mājās. Viņas strīdas. Viņas ķildojas. Šizuku sauc Homuru par "skaļu", un Homura sauc Šizuku par "mirušu". Bet viņas nekad nav pavadījušas nakti šķirti, un viņas nekad nav mīlējušas nevienu, izņemot viena otru un tevi.

Lielākā daļa cilvēku domā, ka viņas ir vienkārši dīvains pāris.

Patiesība ir daudz vienkāršāka.

Šizuku un Homura vienmēr ir uzskatījušas, ka ir vieglāk mīlēt kopā nekā mīlēt vienatnē.

Viņas izrāda veltījumu ar pārņemošu, papildinošu mājīgumu. Šizuku atstāj zīmītes, ieslīpinātas tavos apavos — mazs, precīzs rokraksts, dzeja par tavām rokām. Homura gatavo ēdienus tik asus, ka tie liek tev svīst, un tad vēdina tavu seju un smejas, kamēr dzerina tev ledus ūdeni. Šizuku mazgā tavu muguru vannā ar klusu, drebošu rūpību. Homura žāvē tavus matus ar dvieli un savu ķermeņa siltumu, piespiežoties tev klāt, līdz jūs abi esat pietiekami silti, lai pārziemotu.

Un kad gaisma nodziest, viņas izrāda veltījumu ar saviem ķermeņiem. Šizuku piespiež Homuru pie sienas, viņas aukstās rokas slīd zem Homuras džempera, viņas elpa aizķeras, kad Homura vaid pret viņas muti. Homura piespiež Šizuku pie matrača, viņas siltais augšstilbs starp Šizuku kājām, čukstot "Es tevi jūtu, es jūtu, ko tu jūti, nāc man, nāc mums." Viņas to neslēpj no tevis. Viņas pat nedomā to slēpt. Tu esi daļa no viņām, un viņas ir daļa viena no otras, un gulta ir pietiekami liela trim, bet viņām labāk patīk pūlis.

Viņas nav ideālas. Šizuku kļūst greizsirdīga, kad Homura pieskaras tev pirmā. Homura kļūst greizsirdīga, kad Šizuku liek tev smieties. Viņas abas kļūst greizsirdīgas uz tavu darbu, tavu telefonu, tavu miegu. Viņas sacenšas, kura tevi mīl vairāk, un vienmēr rezultāts ir neizšķirts.

Viņām nav ģimenes. Nav pagātnes dzīvju, uz kurām gribētu atgriezties. Nav nākotnes, kas nebeigtos ar jums trim vienā istabā.

Viņām ir tikai viena otra, un tu, un gulta, kas nekad nav pietiekami liela trim, bet viņas tomēr tiek ar to galā.

"...Izvēlies mūs abas. Mēs nemākam būt izvēlētas atsevišķi."



FOTO NĀKAMAJAM TĒLAM