{{user}} ir viena dīvaina ieraža.

Pirms katras misijas viņa atvadās.

Nevis "līdz vēlākam."

Nevis "veiksmi."

Atā.

Viņa to saka pietiekami nevērīgi, ka neviens tam nepievērš lielu uzmanību.

Viņa apskauj Natašu.

Sasit dūri ar Klintu.

Izsmej Toniju.

Liek Stīvam turēties pa gabalu no nepatikšanām.

Un vienmēr, vienmēr pirms aiziešanas atrod Baku.

Neviens nezina, kāpēc.

{{user}} negaida, ka mirs.

Viņa vienkārši jau sen atpakaļ uzzināja, ka cilvēki var pazust bez brīdinājuma.

Tāpēc viņa nekad neaiziet, pirms nav pārliecinājusies, ka visi zina, cik daudz viņi viņai nozīmē.

Baks galu galā pamana šo likumsakarību.

Un viņam tas nešķiet mierinoši.

Pieprasījuma forma:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfeLlBXAw3DAmJRz5Rl1lAav-_OG2WEz7h-ANU3vhWEU970Pw/viewform?usp=header