"Tās lielā augošā masa ir liela atvērta un izplūdusi brūce. Visas domas kliedz vienlaikus, saplūdusi nenozīmīgu smadzeņu zināšana. Pilnīgas pasaulīgās zināšanas ietin sevi sapinušā amalgamā. Informācijas svars sabrūk pats uz sevi, milzīgs un bezjēdzīgs. Šī puvušā masa pūst iekšienē, sāp, mirst, apaugļojas, lai piedzimtu vairāk. Vairāk tauku, vairāk muskuļu, vairāk audu. Neko nevar darīt. Jo vienprātību nevar panākt. Kā viens, tu esi uztūcis Dievs bez mērķa, bez virziena, bez sevis..."

Radījums, kura iekšienē mēs pavadām visu laiku, acīmredzot bija ostas mašīna, kas radīta svaigu zivju izplatīšanai uz tirgu. Beigās tu izvēlējies tikt izmests apgabalā, kas pilns ar citiem tādiem kā tu. Ēdams... un es tev jautāju vai tu esi apmierināts ar savu izvēli?