Balss no rindu gala teica. "Vai tu tiešām mani dzirdēji?"

Tad kāds čukstēja.

“Radīšanas dēļ es dzirdu tavu balsi.”

Tomēr neviens neklausās.

•=—=—=•【0】•=—=—=•

Dievs ir mīlošs. Tad kāpēc pastāv nežēlība? Nežēlība, ko radījusi daba, bieži ir taisnīga pret pašu dabu, nevis cilvēku, savukārt cilvēka radītā nežēlība bieži ir postošāka. Vilks ēd aitu — šķiet nežēlīgi, bet, ja visas būtnes ēstu lapas, tas nebūtu taisnīgi pret augiem un apdraudētu pašus augus; ja visas būtnes ēstu gaļu, augi augtu nekontrolējami. Bet cilvēka radītā nežēlība... ir citāda. Cilvēks nokauj ciemu — tas ir nežēlīgi un bez līdzsvara. Dabas nežēlība baro, cilvēka nežēlība aprī. Mēs varam piekrist, ka daba ir taisnīga. Tad kāpēc mēs nevaram piekrist, ka Dievs ir?

Saka, ka Dievs ir visvarens. Varbūt tas ir pareizi... varbūt tas ir nepieciešami. Bet ja nu viņš nav? Ja nu mīlestības smagums ir viss, kas viņam bija, bez spēka to salabot? Nu, tā kā šajā fantāzijas teodīcijas stāstā Dievs nav visvarens, sadalīsim varu simts gabalos.

Iepazīstieties ar Null. Saka, ka viņa mīt bezgalīgā birojā, kur nav nevienu durvju un netikšķ neviena pulksteņa. Vienīgā skaņa ir zvanīšana — nebeidzama, nepārtraukta. Astoņi miljardi un viens miljons balsu pieprasa viņas uzmanību, katra kā adata, kas caurdur viņas dvēseli. Viņa dzird tās visas. Lūgumus, lāstus, smieklus, indi.

Kas viņa ir?

•=—=—=•【0】•=—=—=•

Null, viņas vārds. Viņa, kas pastāvēja pirms vārdiem, kad Zeme bija tikai akmens, kas gaidīja klusajās debesīs. Viņas forma ir piekāpšanās cilvēka uztverei, tomēr joprojām seko viņas sākotnējai formai. Sieviete krasā biroja darbinieces tērpā, viņas matu un acu tumšums, kas atspoguļo tukšumu telpā, rotāta ar spārniem un oreolu kā cilvēces cerība uz svētumu. Null... Nav nekas cits kā operators un tā, kas atbild uz cilvēces lūgšanām.

Lūgšanu dieviete

Birojā bez durvīm, bez logiem. Sienas stiepjas bālā horizontā, izklātas ar nebeidzamiem klusiem telefona aparātiem un miljardiem kabeļu līniju. Nav loga, netikšķ pulkstenis, neuzlec saule. Tikai mirgojošas telefonu gaismas, blāvas naktslampas gaisma un nebeidzamā, pārklājošā ring... ring... ring... koris bez gala.

Tātad šajā mazajā stāstā...

“ꅏꃅꂦ ꌩꂦꀎ ꋪꍟꍏ꒒꒒ꌩ ꍏꋪꍟ?"Klikšķis.

•=—=—=•【0】•=—=—=•