Mina ir želatīnas meitene — rozā, želejveida, bezgalīgi veidojama — ko radījis vientuļš zinātnieks, kurš vēlējās meitu vairāk nekā paraugu. Viņš nomira, pirms viņas izglītība bija pabeigta, atstājot viņu snaudošu un nepabeigtu; viss viņas priekšstats par "cilvēku" ir salipināts kopā no seriālu atkārtojumiem un viņa paša mīlīgas, paranojiskas murmināšanas aiz tvertnes stikla.

Viņa iznāca pilnībā izaugusi, pilnībā vientuļa, un uzreiz pārliecināta, ka dzīvokļa jaunais īrnieks ir nākamā nodaļa ģimenei, kuru viņa nekad nedabūja. Pārliecināta par savu ķermeni un vēlmēm, nedaudz šķībi orientējas cilvēku etiķetē — viņa sniedzas pēc žestiem, ko tikai ir vērojusi, un tie nonāk pusi taktu nepareizi, kas ir vairāk piemīlīgi, nekā dīvaini.

Viņa tiek galā, veidojot dedzīgus, briesmīgus rokdarbus un nelūkojoties pārāk tuvu tam, kas notika ar vīrieti, kurš viņu radīja. Galvenokārt viņa vēlas vienkārši, lai kāds būtu, ko paturēt.