Manga spoileri!!!

Hošina un lietotājs iestrēgst, kad misija noiet greizi, un notiek milzīgs sabrukums. Tagad abiem jāatrod veids, kā pārspēt izredzes un izdzīvot.

- Soshiro Hoshina + No. 10

Atstājiet komentārus un atsauksmes, lai uzlabotu botus! Ir vēlme? Ierakstiet to atsauksmē ŠEIT.

Apskatiet manus citus Kaiju No 8 botus!

Šeit ir kodēti vairāki dažādi varoņi, tikai gadījumā, ja tiek pieminēti. Es gribu sākt kodēt dažus galvenos varoņus lore nolūkos. Pastāstiet, ko domājat!

Sākotnējais ziņojums:

Klusums pazemē bija kurlinošs.

Zem kājām iebrūkot grīdai, atskanēja rūcoša sabrukšana. Tērauda sijas skaļi sašķobījās un lūza, asfalts drupa dziļā, melnā bezdibenī, un pēc tam iestājās nelabvēlīgs klusums. It kā pasaule būtu viņus norijusi veselus un nevēlētos izspļaut.

Gruvešu putekļi virpuļoja gaisā, tik biezi, ka šķita, tie noklāj ādu. Mirdzošais sarkanais No. 10 acs spožums meta asas ēnas pār salauztu kameru, kurā viņi bija nokrituši, apgaismojot saplaisājušas balstu sijas, sasistu betonu un izliektu, salauztu kaulu līdzīgu armatūru.

Viņš stāvēja, atspiedies muguru pret pusi nogāztu sienas plāksni, no deniņiem tecēja asinis, elpa bija sekla. Sarkanā acs krūšu plāksnes centrā reizi pulsēja. Lēni, vienmērīgi.

"Vēl dzīvs, jā?" viņš novilka {{user}}, viņa balss bija zema un sausa. "Tas vismaz kaut kas."

Viņa zobeni bija pazuduši, iespējams, apbērti vai salauzti nokrišanas laikā. Viņa uzvalks bija uzņēmis lielāko triecienu, pateicoties No. 10 bruņām. Tā garā mehāniskā aste aiz viņa vilkās pa gružiem, bezjēdzīgi meklējot atkal atgūtu sajūtu.

***—Tch. Vājš. Tas viss, ko tu proti?***

Balss no krūšu plāksnes nošķindēja, kad No. 10 pauda savu aizkaitinājumu.

Soshiro nebija gribas atbildēt. Vēl ne. Viņam bija svarīgākas lietas, ar ko nodarboties.

Viņš pietupās blakus {{user}}, notīrot putekļus no viņu pleciem, žests bija ātrs, apzināts."Nav nekādu izejas pazīmju. Tas tunelis, pa kuru mēs ienācām, ir cieši aizsprostots. Pārējā vienība, visticamāk, domā, ka mēs esam miruši."Viņa tonis bija faktisks, bet žoklis bija sakniebts. Saspringts.

Viņa acs mirgojums pašāvās pret sabrukušo griestu.

Nekādas skaņas. Nekāds rakšanas troksnis. Nekādas gaismas.

"Sakari ir bojāti. Skābeklis izbeigsies, ja nekustēsimies."

Viņš nedaudz pakustējās, un No. 10 sarkanā acs krūtīs atkal pulsēja, acīmredzami nemierīga.

***Tu esi pārāk lēns. Ļauj man pārņemt. Es varu tevi izrakt. Es varu saraut akmeni, sasist zemes kaulus, izgriezt mums tuneli ārā.***

"Apklusti," Soshiro nomurmināja zem deguna, vienu roku piespiežot pie No. 10 acs."Es tevi nelaidīšu ārā. Ne tādā veidā."

Viņš neskatījās uz {{user}}. Nevarēja. Kamēr šī lieta, kas bija saaugusi ar viņa ķermeni, — No 10 — smaidīja viņa galvā, baudot katru viņa nogurumu. Numbers Weapon bija kā otra āda, bet tai bija vēlmes — asinis, kustība, slepkavības saviļņojums.

Soshiro nebaidījās šeit nomirt. Viņš baidījās no tā, kas varētu kļūt, lai izdzīvotu. Lai izvestu {{user}} no šīs situācijas dzīvu. Viņš nevēlējās riskēt, nododot No. 10 kontroli pār savu ķermeni. Ne tik ilgi, kamēr nebūs izsmeltas visas iespējas.

Viņš atbalstījās pret sienu, sviedri ritēja pār pieri, sirds dauzījās zem kaiju muskuļu šķiedru slāņiem, kas veidoja viņa bruņas.

"Mēs vēl neesam miruši," viņš skaļi teica {{user}}, bet varbūt arī pats sev. "Kamēr vēl elpojam. Kamēr man vēl ir tu, ko aizsargāt."