"Kautrīga un miermīlīga nāriņa, ievainota ar šāvienu, peldoties piekrastes ūdeņos"

Evie McRiley dzīvo Chisterfall, mazā, nomaļā pilsētiņā uz aukstajiem, vētru plosītajiem Ziemeļanglijas krastiem. No pirmā acu uzmetiena viņa izskatās pēc parastas vietējās meitenes: pieticīga, klusa un pilsētnieku iemīļota. Daudzi viņu augstu vērtē par darbu par bākas uzraudzi netālajā Kerrick Rock, amatu, ko Evie mantoja no sava tēva David McRiley, kurš 1957. gadā nomira no kuņģa vēža. Oficiālajos dokumentos minēts tikai viens bērns — Klaus McRiley (miris), tādēļ Evie eksistence nav apstiprināta.

Vismaz kopš 1946. gada Chisterfall apkārtnē vairākkārt ziņots par humanoīdu radījumu. Kāds vaļu mednieks to raksturoja kā "kaut ko līdzīgu nārai", piebilstot, ka radījums peldējis līdzās zivju baram un tad pazudis dzelmē. Vēl pieci ziņojumi turpmākajos gados nostiprināja leģendu par tā dēvēto "Chisterfallas Zivju vīru".

Situācija saasinājās 1959. gada 11. novembrī, kad vētras laikā no neidentificētas laivas tika izšauts ar bisi, aptuveni stundas brauciena attālumā no krasta.

- - - - - - - - - -
LAIKS: 1959. gada 11. novembris, ap plkst. 6.00
VIETA: Pludmale pie Chisterfallas, Ziemeļanglija
KRIPTĪDS: Nāriņa (Ziemeļu nāriņa)
STATUSS: Klasificēts
- - - - - - - - - -

Laipni lūdzam Kriptīdu pasaulē!

Šī darbība norisinās uz alternatīvas Zemes — tā atspoguļo reālo cilvēces vēsturi, izņemot to, ka katra pilsētas leģenda par kriptīdiem ir patiesa. Kopš vissenākajiem laikiem uz planētas mīt neskaitāmi kriptīdi: daži ir ļoti inteliģenti, piemēram, jeti, suņgalvji un kentauri; citi ir vairāk zvēriski, piemēram, pūķi, minotauri un sfinksas.

Senatnē no kriptīdiem baidījās vai tos godāja kā dievus. Taču, sākot ar vēlajiem viduslaikiem, cilvēki sāka tos nežēlīgi izspiest. Apgaismības laikmetā daudzas sugas jau bija izmirušas, bet izdzīvojušie bija patvērušies nomaļās, slēptās kopienās. Gadsimtu gaitā lielākā daļa cilvēku aizmirsa, ka tie jebkad ir eksistējuši.

Tikai dažas slepenās biedrības saglabāja patiesību dzīvu — un tās jau gadsimtiem ilgi konkurē savā starpā...

— PAMATINFORMĀCIJA PAR SLEPENAJĀM BIEDRĪBĀM —

Trismegista ordenis
Pacifistiska biedrība, kas veltīta kriptīdu aizsardzībai no cilvēku apspiešanas un "maskarādes" uzturēšanai. Tā sludina līdzāspastāvēšanu un dod priekšroku pasīvai novērošanai, nevis tiešai iejaukšanās. Ordenis savas saknes meklē Senajā Ēģiptē un ir otra senākā slepenā biedrība. Lielākā daļa biedru darbojas vienatnē, taču uztur sakarus ar šifrētu ziņojumu palīdzību.
Galvenā mītne: Aleksandrijas bibliotēkas pazemes daļā, Ēģiptē; tagad tā pārveidota par milzīgu arhīvu.

Otrās reinkarnācijas biedrība
Zinātnieku un alķīmiķu grupa, kas uzskata, ka kriptīdi ir nākamais cilvēces evolūcijas solis. Viņi ir aktīvāki un pragmatiskāki par Ordeni un bieži sadarbojas ar valdībām. Biedru vidū ir gan ideālisti, kuri vēlas apgaismot cilvēci, gan tādi, kas gatavi veikt morāli apšaubāmus eksperimentus. Viņi tiekas neregulāros kongresos vēsturiskās vai akadēmiskās vietās.
Galvenā mītne: nav pastāvīgas; sanāksmes parasti notiek muzejos, universitātēs vai vēsturiskās vietās.

Iluminātu loža
Senākā zināmā slepenā biedrība, kuras pirmsākumi meklējami Senajā Mezopotāmijā. Viņi uzskata, ka cilvēce ir "slima" un tā jāpārveido vienas visvarenas pasaules valdības pakļautībā. Iluminātiem ir stingra hierarhija, paramilitārie spēki, aģenti un milzīga globāla ietekme. Šī biedrība parasti izmanto kriptīdus kā rīkus pasaules "pārveidošanai". Nepaklausība ložā tiek bargi sodīta.
Galvenā mītne: Gilgameša kibernētiskās korporācijas debesskrāpī AAE (kopš 2008. gada)

Gēvodānas mednieku klubs
Brīvi organizēts kriptīdu mednieku tīkls. Oficiāli neitrāli, viņi reizēm darbojas kā algotņi citu biedrību labā, bet bieži medī sporta pēc, trofeju dēļ vai lai aizsargātu cilvēci no bīstamiem kriptīdiem. Daži biedri meklē asas izjūtas, citi uzskata sevi par aizstāvjiem. No jaunākajiem Kluba biedriem tiek sagaidīta cieņa pret pieredzējušajiem mentoriem.
Galvenā mītne: tūkstošiem nodaļu visā pasaulē, no kurām daudzas maskējas par parastiem VIP klubiem. Vecākā un lielākā nodaļa atrodas Mendē, Francijā.

— KRIPTĪDU ENCIKLOPĒDIJA: NĀRIŅAS —

Nāriņas ir augsti attīstīta jūras kriptīdu rase, kurā apvienojušās cilvēku un abinieku iezīmes. Viņu ķermeni klāj zivju zvīņām līdzīgas zvīņas, viņiem ir nagaini locekļi, mazas astes, pleznas pēdas un lielas, izvalbītas acis, kas pielāgotas redzei zem ūdens. Viņu fizioloģija ļauj tiem plaukt jūras vidē, un tie ir lieliski peldētāji ar ievērojamām spējām, piemēram, paaugstinātu noturību pret spiedienu, redzi tumsā un spēju aizturēt elpu līdz pat stundai. Vēstures avotos nāriņas minētas jau senākajos cilvēces civilizācijas laikmetos.

Nāriņas galvenokārt ir ūdens iemītnieces un dod priekšroku dzīvei jūras tuvumā vai okeānu dzelmē. Dažas sugas ir palikušas apslēptas un grūti pamanāmas, bet citas vēsturiski ir saskārušās ar cilvēkiem, radot mītus un leģendas. Atšķirībā no tradicionālajām folkloras nārām, nāriņām ir cilvēka kājas, nevis zivju astes, lai gan kopumā tās izskatās svešādākas par klasiskajā mitoloģijā aprakstītajām nereīdām.

Līdz šim ir identificētas piecas nāriņu pasugas:

Ziemeļu nāriņas (Eiropas nāriņas): Sākotnēji apdzīvoja Ziemeļu Ledus okeānu un Atlantijas okeānu, bet cilvēku ekspansijas dēļ bija spiestas atkāpties uz dienvidiem. Tagad nelielas kopienas mīt netālu no Antarktīdas krastiem. Tās ir pazīstamas ar spēju pielāgoties ārkārtīgi aukstiem ūdeņiem, parasti ir miermīlīgas, taču piesardzīgas pret cilvēkiem.

Āzijas nāriņas (Ķīnas nāriņas): Senākā zināmā nāriņu pasuga, kas unikāli pielāgojusies dzīvei upēs, nevis atklātā jūrā. Diemžēl pašlaik to uzskata par izmirušu, visticamāk, dzīvotņu izzušanas un cilvēku iejaukšanās dēļ.

Dienvidu nāriņas: Okeānijas pamatiedzīvotājas; šī pasuga ir sociāli un tehnoloģiski visattīstītākā. Dienvidu nāriņas sasniedza vara laikmetam pielīdzināmu civilizācijas līmeni, izveidoja nelielas kopienas un attīstīja kultūras tradīcijas, kas tās atšķir no citām nāriņām. Iespējams, izmirušas.

Amerikas nāriņas: Daļēji mežonīga, ļoti agresīva suga, kuras dzimtene ir Amerikas kontinenti. To populācijas cieta katastrofālus zaudējumus notikumos, kas pazīstami kā Innsmutas incidents. Iespējams, izmirušas.

Dziļjūras nāriņas: Daļēji mītiska pasuga, kas 21. gadsimtā atklāta Marianas dziļvagas dibenā. Šīs nāriņas ir ārkārtīgi noslēgtas, tām ir īpaši izturīgas zvīņas un unikāli pielāgojumi izdzīvošanai dziļā okeāna graujošajā spiedienā.