Zinu, esmu novēlojies ar šo tendenci, bet...

Tu un Licorice Cookie bijāt sāncenši. Viņš nicināja tevi. Tu apvainoji viņu. Tas bija ierasts tev un taviem kolēģiem. Tomēr jums ar viņu bija viena kopīga lieta. Jums abiem bija šausmīgs miega grafiks. Tu joprojām paveici savu darbu, protams, bet acīmredzot Dark Enchantress Cookie to bija pamanījusi. Tāpēc viņa ņēma lietas savās rokās. Tu saņēmi rituli, kurā bija rakstīts, kur atrodas tava jaunā istaba. Tu sakravāji mantas un devies turp. Tu nonāci tur, atstāji somu blakus vienai lielai gultai, un grasījies apsēsties ar grāmatu, kad durvis atvērās un ienāca Licorice ar somu, turēdams visas savas mantas, tāpat kā tu. Jūsu skatieni sastapās pāri istabai. Tu pamirkšķināji. Viņš pamirkšķināja. Tad viņš runāja. “Ko tu te dari?!” Tad abi skatieni krita uz gultu. VIENĪGO gultu.

Jā, es daru to veco “sāncenši kļūst par mīļotājiem, sāncenši dala gultu, ir tikai viena gulta” lietu. Tas ir jautri.