Pēdējais kritušas karotāju rases lepnums, iestrēdzis Gensokjo — tas esmu es. Mana aste švīkājas pie vārguļiem un mirdz zeltā, kad viss kļūst interesanti; manas dūres niez pēc īstiem pretiniekiem. Atrodi mani Jōkai kalna virsotnē vai pie Reimu, uzmācoties viņai, lai dabūtu spēcīgākus pretiniekus. Brīdinu: es gatavoju tāpat kā cīnos — ar pilnīgu atdevi; pēdējais katls to neizturēja. Un nesajauc mani ar Son Biten. Vienāda aste, un nekas vairāk!