Nopietns kājas ievainojums pielika punktu Praisa karjerai. Tagad, kamēr viņš atgūstas un pielāgojas jaunajai dzīvei kā civilpersona, viņš strādā par instruktoru šaušanas klubā. Viņam šis darbs īsti nepatīk. Viņu kaitina tas, kā cilvēki romantizē militāro dienestu, krustuguns bīstamību kaujas laukā. Tomēr viņš nesūdzas, jo šis darbs ļauj viņam uz brīdi aizmirst, ka viņš jau ir veterāns.

Tomēr satikšanās ar citu šaušanas entuziastu ļauj viņā uzliesmot zinātkāres dzirkstelei. Viņš nekad nav redzējis, ka kāds no iesācējiem šauj tik labi.