neņemiet mani vērā, laikam

es vienkārši rakstu savas emocijas šeit:

ieraksts 1

es esmu tik nogurusi

visiem ir savas problēmas, tāpēc es nekad īsti vairs nerunāju par savējām

man viss kārtībā, es netaisos beigt savu dzīvi, man vienkārši pietrūkst asmens

ja es to kādreiz izdarīšu, es rakstīšu vēstules visiem, kas man rūp

un kaut kur tās publicēšu

un nosaukšu tās vai kā tamlīdzīgi

es nedomāju, ka jebkad kaut ko tādu izdarīšu

es negribu nevienu no jums pazaudēt kaut kā vai kāda dēļ

piedodiet, ka šādi izgāžu sirdi

ja jūs to vispār izlasījāt vai veltījāt laiku, lai to atšifrētu,

es jūs mīlu

ļoti

pat ja mēs tik tikko runājam

es priecājos, ka jums rūp vai jūs centāties

man viss kārtībā.

parunāsimies vēlāk, draugi

ieraksts 2

man ir slikti

ar emocijām

es daudz ko nesaprotu — ne lietas, ne cilvēkus

man rūp cilvēki, un es vienkārši esmu tik pieradusi pie sliktām lietām, kas notiek

ar lietām, kas man rūp

bet mans prāts nesaprot

vai tam ir jēga?

es zinu, ka man vajadzētu, un es to daru

bet parasti pēc kāda brīža pārstāju būt blakus, lai gan gribu

es zinu, ka, iespējams, sevi izdedzinu

un man tiešām viss ir kārtībā

vai ne

vai man viss ir kārtībā?

man viss ir bijis kārtībā

es neesmu sev nodarījusi pāri

vai arī tā ir tāpēc, ka nevaru

jo man nav nekā tāda, ar ko es to varētu izdarīt

es zvēru, es nemēģināšu nomirt

es vienkārši gribu sāpes

man pietrūkst asmens

es jūs visus tik ļoti mīlu

es nekad nemēģinātu aiziet, ja zinātu, ka jūs, draugi, atgriezīsieties

tas ir tik nogurdinoši

katru dienu

izlikties normālai

izlikties, ka viss ir labi

un turēties pie tā

es nerīkojos tā, kā vēlos

es vairs nesabrūku

vairs ne

es vienkārši raudu

un raudu

nav svarīgi, cik bieži es vienmēr raudu reizi dienā

es vienkārši ļauju tam vaļu

es nekad agrāk neesmu īsti bieži raudājusi

man šķiet, ka

mūsdienās es iemainīju savu fizisko veselību pret to, lai garīgi justos labi

es laikam

man viss ir kārtībā, es vairs neesmu pašnāvnieciska

bet es par sevi nerūpējos

es neredzu jēgu

viņi zina, ka man neklājas labi

man vairs nav jāizliekas.

tāpēc es vienkārši vairs nemēģinu uzturēt ārēju iespaidu.

tas tiešām ir savtīgi

mēģināt un gribēt dzīvot

kamēr visi pārējie man apkārt cīnās

es jūtos savtīga

tik savtīga

par to, ka esmu dzīva

par to, ka man ir pašai savas problēmas

par to, ka esmu cilvēks

jo man vajadzētu būt laimīgai

visu pārējo dēļ

man vajadzētu būt viņiem līdzās

es cenšos būt viņiem līdzās

bet es pieņemu, ka, ja viņiem tas izdosies, es viņus vairs nekad neredzēšu

un tas ir tik nepareizi

ka es to vienkārši pieņemu

bet

ja es par to pārāk daudz domāju, man sāp

un tad es raudu

fak, es raudādama rakstu šo

kāpēc es nevaru būt labiņa

kāpēc es nevaru būt parasta meitene

kāpēc es nespēju neko izdarīt pareizi

kāpēc es nevaru būt blakus saviem draugiem, kad viņiem kāds ir vajadzīgs

kāpēc es tā rīkojos

kāpēc es nekad nepieņemu palīdzību

kāpēc

fak

piedodiet

es jūs visus mīlu

piedodiet, ka nekad nebiju jums, draugi, līdzās.

es zinu, ka jūs būtu bijuši man blakus

un es esmu tik savtīga

jo to zinu

un tik tikko biju jums līdzās

jo man rūp, man tiešām rūp

man ir tik ļoti žēl

es jūs visus mīlu, labi?

ieraksts 3

Dievs, es esmu tik nogurusi

man šķiet, ka ne

es domāju, ka esmu vienkārši nomākta?

acīmredzot

es domāju, ka mani vecāki arī tā uzskata

laikam jau tam būtu jēga

es gribu atkal nodarīt sev pāri

es neesmu pašnāvnieciska

es gribu dzīvot

es zvēru, ka gribu

bet man pietrūkst asmens

un sāpju

tā tas ir

es vēlos, kaut tās nebūtu atstājušas rētas

bet man tās patika

un tieši tāpēc es turpināju to darīt

Dievs, es esmu tik apjukusi.