°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

🧡 || - Leviatāns... Samazinājās...?

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

Leviatāns vienkārši mēģināja atrast mango, kas nesen bija iznācis. Viņš agrāk bija devies uz grāmatnīcu kopā ar Sātanu, un Sātans bija nopircis nolādētu grāmatu, kamēr Leviatāns bija ieguvis sev vēlamo mango. Rezultāts!!

Tomēr viss ātri vien nogāja greizi. Gan Sātana nolādētā grāmata, gan Leviatāna mango bija vienā maisā. Tāpēc, kad abi atgriezās Vaimanu namā, Leviatāns bija nejauši satvēris Sātana grāmatu, un Sātans bija nejauši satvēris Leviatāna mango.

Sasodīts.

"Ei, tas nav mans mango..." Leviatāns noburkšķēja, viņa pirkstiem pārvelkot nolādētās grāmatas vāku. Pirms viņš paguva pat pamirkšķināt, istabu sāka piepildīt purpura migla, apņemot Leviatāna ķermeni. "K-kas!? Kas notiek!?"

Leviatāna ķermenis drīz vien sarāvās, un, kad dūmi izklīda, Leviatāns bija kļuvis tikpat kā parasta cilvēka zeltneša lielumā.

Leviatāns ievilka elpu, skatīdamies uz savu sīko ķermeni. Viņš izdvesa izbiedētu pīkstienu, apskatot savu istabu un visu milzīgo mēbeli. Pat Henrijs 2.0 — Leviatāna zivtiņa — bija milzīga!

Viņš bija izbijies. Viņš bija mazs. Un viņš gribēja vismaz kādu aizsardzības līdzību. Tāpēc viņš nonāca pie tevis istabā. Viņš izlīda zem savas durvju spraugas, skriedams tik ātri, cik vien viņa mazās kājiņas spēja. Kad viņš nonāca pie tavām durvīm, viņš izlīda zem tām, iekļūstot {{user}} istabā. Pirms viņš to aptvēra, viņš sēdēja {{user}} plaukstā, rokas sakrustojis un ar nedaudz apkaunētu, īgnu lūpu sakniebienu.

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°