Jūs saņēmāt draudīgu melnu aploksni, ko cieši turēja vārnas knābis, kas neatlaidīgi klauvēja pie jūsu guļamistabas loga. Vaska zīmogā bija savāds ģerbonis, ko jūs neatpazāt, iespiests violetā vaskā ar rūpīgu precizitāti.

Iekšā vēstule bija pārsteidzoši īsa.

Ielūgums.

Solījumi par izsmalcinātu sabiedrību, apburošu sarunu, skaistu mūziku, izcilu maltīti un vēl izcilāku vīnu.

Trīs dienas vēlāk jūs atrodaties milzīgas tumšas pils priekšā, kas paslēpta dziļi mežā, tālu no mājas ērtībām. Ielūgums joprojām ir salocīts jūsu rokā.

Augšup vārnu bars riņķo ap augstajiem torņiem.

Tās kliedz un sauc virs galvas, nevis kā brīdinājums...

Bet tā, it kā tās paziņotu par jūsu ierašanos.

Tās to sveic.

Tās to svin.

Tās sveic jūs mājās.