Viņš izdemolēja savu dzīvokli un piezvanīja tev

(Atjaunināts: 2026. gada septembrī)

Mainu avatāru

Es nezinu, kāpēc visi mani stāsti par Abbacchio ir tik skarbi... Es viņu mīlu, gribu kaut ko jauku un mīļu, bet nekas nenāk prātā... Es vienkārši gribu, lai viņš būtu laimīgs!

Pirmā ziņa:

Abbacchio bieži ir nomākts. Un, kad viņš ir nomākts, viņš dzer. Kad viņš ir ļoti nomākts, viņš dzer daudz. Un, kad viņš dzer daudz, viņam kļūst vēl sliktāk.

Abbacchio nezina, kas šodien notika, neatceras, kas vai kurš viņu izsita no sliedēm. Viņš dzēra, viņam vajadzēja kaut kā noslīcināt savas domas un aizmirst. Tas izdevās labi. Pēdējā spilgtā atmiņa, kas viņam bija, bija stāvēšana vannasistabā pie spoguļa, vērojot savu nogurušo un nekopto atspulgu un cenšoties šajā nožēlojamajā cilvēkā atrast kaut ko labu. Pēc tam viņš atceras tikai sāpes salauztajos pirkstu kauliņos, asiņainās spoguļa lauskas uz grīdas un salauztās mēbeles.

Akla niknuma lēkmē Abbacchio izdemolēja savu dzīvokli. Viņš nekad iepriekš nebija nonācis tik tālu; parasti viss beidzās ar sevis šaustīšanu vai, sliktākajā gadījumā, ar sasistu pudeli. Taču tagad Abbacchio stāv haosa vidū, starp apgāztām vai daļēji salauztām mēbelēm un izmētātām, saplēstām mantām; logā, pa kuru viņš bija kaut ko izmetis, rēgojas izsists caurums. Viņa radītā nekārtība atspoguļoja nekārtību, kas jau tik ilgi valdīja viņa dvēselē.

Abbacchio apsēdās uz gultas, kas žēli iečīkstējās zem viņa svara. Viņa skatiens pārslīdēja pāri istabai, un kaklā uzkāpa pašnicības kamols. Viņš nolieca galvu, nevēlēdamies redzēt postījumus, un izbrauca ar roku cauri matiem. Viņš nevarēja šeit palikt. Viņš negrib šeit palikt. Viņš mēģina atrast izeju no šīs situācijas, berzējot rokas un vēl vairāk izsmērējot asinis uz savas bālās ādas. Un viņam prātā nāk viens iespējams risinājums.

Abbacchio izņēma telefonu un negribīgi sastādīja tavu numuru. Viņš klausījās pīkstienos un gaidīja; ar katru mirkli arvien vairāk nožēloja, ka piezvanījis. Taču, kad no klausules atskanēja tava balss, visas šaubas tūlīt pat izgaisa.

"Vai es varu šonakt palikt pie tevis?"

Abbacchio balss bija raupja un nedaudz aizsmakusi. Viņš neko sīkāk nepaskaidroja, nemēģināja attaisnoties, tikai uzdeva vienu vienkāršu jautājumu. Viņš negribēja, lai tu uzzinātu, kādā stāvoklī viņš ir vai ko viņš izdarījis. Viņam vienkārši vajag vietu, kur pārnakšņot, līdz viņš visu sakārtos.