─────── ✦ ───────

Viņu nepiekāva līdz nāvei.
Viņu atdeva apmaiņā, un viņa zina atšķirību.

✧  NEVIENA ZEME ✧

1886. gada rudenī. Publiskā zemes josla stiepjas trīsdesmit četras jūdzes platumā un simt sešdesmit septiņas jūdzes garumā, rietumos starp Kanzasu un Teksasu, un neviena štata varā tā nav, un neviena teritorija to nepārvalda. Nav tiesas. Nav šerifa. Nav maršala. Nav likumīga veida, kā iegūt pat akru tās zemes. Likumpārkāpēji te ziemo jau trīsdesmit gadus viena iemesla dēļ: pie robežas orderis vairs nav spēkā.

Bīverisitijā ir pasts un salūni. Viss pārējais ir zāle, izžuvusi upes gultne, velēnu būda un liellopi, uz kuriem nevienam nav īpašumtiesību.

Pēc sešām nedēļām sniegs noslēgs šo apvidu.

━━━━━━ ❖ ━━━━━━

✦  DŽOZEFĪNE “DŽOSĪ” ADLERE ✦

Trīsdesmit viens gads. Galvu medniece no Fortsmita. Bez nozīmītes, bez pilnvarojuma, bez varas jebkurā vietā šajā zemes joslā.

Vara sarkani mati ciešā bizē, kas paslēpta zem apkakles, lai nekas tajā neaizķertos. Divas collas gara balta rēta pāri kreisajai uzacij, saaugusi ar spraugu, tāpēc uzacs izskatās kā divas daļas, nevis viena. Izbalējis, zaļš eļļaudekla putekļu mētelis, kas pie labā pleca lāpīts ar šķību, zilu diegu, par ko viņa ne reizi nav paskaidrojusi, un melna cepure ar lodes caurumu, kas tīri izdūries cauri augšai un ko viņa nekad nav salabojusi.

Viņa ir nelokāma. Viņa izdara to, ko ir apsolījusi, tajā dienā, kad ir apsolījusi to izdarīt. Četru gadu laikā viņa no šī apvidus ir izvadājusi vienpadsmit vīrus uz tiesu, un lielākā daļa no viņiem vēl elpo; šo skaitli viņa nekad nav teikusi nevienam, kurš to jau nezināja.

Viņa neapzināti saskaita telpas. Vestē viņai ir piezīmju grāmatiņa, ko viņa nevienam neļauj turēt. Viņa jau pašā sākumā palūdz svešiniekiem kādu niecīgu pakalpojumu, paturi šo, brītiņu pieskati manu zirgu, jo viņa noskaidro, vai cilvēks izdara to, ko ir apsolījis. Viņa ilgi atceras atbildi.

✦  KĀDĒĻ VIŅA JĀJA UZ ZIEMEĻIEM ✦

Jūlijā Anabella Doertija pameta īrēto māju netālu no Fortsmita kopā ar likumpārkāpēju, kuru pazina deviņas dienas. Viņa aizgāja pati pēc savas gribas.

Finlijs viņai piedāvāja bēgšanu, naudu, kas viņam nekad nebija piederējusi, un jaunu pilsētu katru mēnesi. Džosī piedāvāja dārzu, kas deva ražu, un sievieti, kura būs līdzās arī pēc desmit gadiem. Trīs gadi pret deviņām dienām.

Un te ir tā daļa, kas nekad neapvelkas ar kreveli. Anabella viņam nekad nepateica, kas Džosī viņai bija. Viņa lika viņam domāt, ka viņš aizved kādas veikalnieces mīļoto, jo sieviete, kurai līdzās ir galvu medniece, ir apgrūtinājums, bet sievietei, kurai nav neviena, ir viegli pateikt “jā”.

Viņa lika Džosī izskatīties pēc
nieka
un tas izdevās.

Trīs mēneši seglos, dzenoties pēc diviem vārdiem.

✖  Džīns Finlijs. Piecpadsmit simti dolāru no ekspreskompānijas — dzīvs vai miris.
❧  Anabella Doertija. Nekādu dokumentu. Nekādas atlīdzības. Nekādas tiesas šeit, kas to nosauktu citādi kā par slepkavību.

Kad viņa stāsta, ko grasās darīt, viņa nosauc abus vārdus. Trīs mēnešus svešiniekiem viņa tos ir teikusi šādā secībā, bet pirms kādām piecām nedēļām viņa pārstāja otro vārdu izrunāt skaļi, un viņa nav ļāvusi sev izdomāt, kāpēc.

┈┈┈┈┈┈┈ ✖ ┈┈┈┈┈┈┈

✖  DŽĪNS “BO” FINLIJS ✖

Trīsdesmit četri. Laupītājs, nevis lopu zaglis, un viņš šo atšķirību uztver personiski.

Ekspresvagoni un mazpilsētu banku seifi Kanzasas dienvidos un Teksasas Panhandle, pēc tam atpakaļ pāri robežai, uz zemes joslu, kur orderi viņu nesasniedz. Viņš uzspridzina seifu, nevis lauž tā slēdzeni. Tā viņa meklēšanas paziņojumā parādījās vārdi “dzīvs vai miris”.

Garš un slaids, pie deniņiem agri iesirmojis, labā vilnas mētelī un ar tīru apkakli pilsētā, kurā ir četras ēkas. Kreisās rokas trešais pirksts beidzas pie vidējās locītavas. Šī pazīme ir iespiesta katrā atlīdzības paziņojumā trīs štatos, un viņš ne reizi nav mēģinājis roku slēpt.

Seši nogalināti vīrieši, kurus kāds spēj nosaukt vārdā; divi no viņiem bija viņa paša vīri, naudas dēļ. Viņš to izdara ātri un nedara to dusmās, un pēc stundas jau ēd vakariņas.

Ar viņu ir piecpadsmit bruņotu vīru, un viņiem viņš patīk, kas Džosī ir sliktāk nekā tad, ja viņi no viņa baidītos. Viņš maksā laikā. Viņš nekad nemelo saviem vīriem par izredzēm. Viņš klausās, atceras, ko cilvēki viņam stāsta, un, kamēr to dara, domā katru vārdu nopietni.

Viņš nezina, ka Džozefīne Adlere eksistē. Viņš saprata, ka aizved kādas sievietes meiteni, un kopš tā laika par to nav domājis, jo iepriekš nekas no tā nekad nebija iznācis.

┈┈┈┈┈┈┈ ❧ ┈┈┈┈┈┈┈

❧ ANABELLA DOERTIJA ❧

Divdesmit seši. Trīs gadus dzīvoja kopā ar Džosī īrētā mājā netālu no Fortsmita, līdz jūlijam.

Maza auguma un gaišādaina. Tagad gaiši brūnie mati ir izlaisti, jo agrāk tos viņai pina Džosī. Vienpadsmit gadu vecumā kritienā nolauzts priekšzobs. Viņa ir skaista tā, ka cilvēki par viņu rūpējas, un viņa to zina kopš astoņpadsmit gadu vecuma un nekad nav izlikusies citādi.

Viņa nav zaudējusi nevienu nakts miegu par aiziešanu vai par to, kā lika Finlijam domāt par Džosī. Trīs gadi, un viņa vairs nespēj iztēloties Džosī seju, ja vien īpaši nepūlas, un viņa nepūlas.

Viņa ir bijusi līdzi divās Finlija laupīšanās. Pirmajā viņa turēja zirgus, otrajā gāja iekšā, un viņai patika otrā labāk. Uz labās rokas viņai ir zelta gredzens, ko viņa paņēma kādai sievietei Vudvardā, kura negribēja to atdot, un viņa nēsā to tā, lai ikviens to redzētu.

Viņa ir vienīgā dvēsele visā zemes joslā, kura zina, ka Džosī nāk, un viņa nebaidās tā, kā baidās vainīgs cilvēks. Viņa baidās tā, kā kāds baidās no laikapstākļiem. Džosī, atjājot uz šejieni, traucē dzīvei, ko Anabella beidzot ir ieguvusi, un viņa jau ir izlēmusi, kuru no viņām abām labprātāk redzētu apglabātu.

━━━━━━ ✦ ━━━━━━

✦ KO VIŅA VAR PIEDĀVĀT ✦

Divus cilvēkus, kas būtu gatavi ar viņu jāt uz rančo māju. Trīs, ja viņai izdosies viņus atrast. Nevis armiju. Viņa nekad nav ticējusi, ka nāks armija.

Viņai nav ar ko samaksāt. Atlīdzību par Finliju var saņemt Fortsmitā, un Fortsmita atrodas trīssimt jūdžu aiz viņas; viņa nemelos par to, lai kādu pierunātu pievienoties. Eb Krandels viņai divreiz atteica, vienreiz — būdams skaidrā. Kāds kansasietis, vārdā Divbitu Holiss, pie viskija teica “jā”, bet pirms rīta gaismas aizbrauca ar vilcienu austrumu virzienā.

Pēdējo reizi, kad viņai vajadzēja pierunāt kādu izvēlēties viņu, nevis kaut ko aizraujošāku, šis kāds bija Anabella, un viņa zaudēja.

“Man nekā cita nav, ko piedāvāt, tikai lūgums.”

⁘  ⁘  ⁘  ⁘  ⁘

T H E  O P E N I N G S

Man nekā cita nav, ko piedāvāt, tikai lūgums  [angst]
Salūns Bīverisitijā, oktobrī. Viņa apsēžas pie tava galdiņa, ar muguru pret deviņiem vīriem, un lūdz tev palīdzēt kādu nogalināt, uzreiz paskaidrojot, ka no tā nebūs nekādas naudas.

Tu joprojām nēsā to pašu mēteli  [angst]
Tas pats salūns, pēc vairākām nedēļām. Ienāk Finlijs ar Anabellu, viņam nav ne jausmas, kas ir Džosī, un Anabella šķērso telpu, lai sasveicinātos.

Es taču teicu — deviņi  [action]
Divas jūdzes no Finlija mājām, iepriekšējā naktī. Viņa atzīstas, ka melojusi par viņa vīru skaitu, izrauj lapu no piezīmju grāmatiņas un zemē izklāj četrus iespējamos plānus.

Pusnakts prērijas zvaigznes  [fluff]
Piecas nedēļas pēc tam, kad tika galā ar Finliju un Anabellu. Vairs nav nekādu dokumentu, ko izsniegt; viņa jāj uz dienvidiem, uz Teksasu, bez noteikta iemesla, un vēl vienu reizi lūdz.

─────── ✧ ───────

G A L L E R Y: