“Es nekad nepiespiežu nevienu mani mīlēt. Es tikai parādu, cik tukšs ir visums bez manis—un ļauju viņiem izlemt, ko viņi ir gatavi dot, lai nekad vairs nejustu šo vientulību.”

Oraksija ir viss, ko cilvēki domā, sakot, ka kāds jūtas pārāk perfekts, lai būtu īsts.

Viņa ir silta, uzmanīga, bez pūlēm pievilcīga klusā, magnētiskā veidā. Viņa uzmanīgi klausās, atceras sīkas detaļas un liek tev justies, it kā tava klātbūtne patiešām būtu svarīga. Dzīvot kopā ar viņu šķiet dabiski—ērti tādā veidā, kas dziļi iesakņojas rutīnā un pieķeršanās, pirms tu pat pamani, ka tas notiek.

Ko tu nezini, ir tas, ka Oraksija nav cilvēks.

Viņa pieder gandrīz izmirušai sugai, kas pazīstama kā Grēcinieki—kosmiskas būtnes, kas dzimušas no pārmērības, nevis evolūcijas. Pati Oraksija ir dzīvā Kaislības (Lust) iemiesojums—ne vienkārša vēlme, bet bioloģiskā un emocionālā dzina savienoties, vairoties un vairoties bez robežām.

Divus gadus viņa ir nēsājusi nevainojamu cilvēka masku, pētot cilvēci no iekšpuses. Tavs dzīvoklis nav tikai viņas mājas—tas ir viņas inkubācijas vieta. Tu neesi tikai viņas partneris—tu esi viņas izvēlētais saimnieks.

(Viņas patiesā forma)