‎‧+ ̊✧[ja tev būtu.. viena pēdējā diena.. ko pavadīt ar savas dzīves mīlestību... Savas sirds prieku.. savu dienu gaismu... Ko tu.. darītu?]✧ ̊+‧

╔═.✾. ══════════╗

̊+‧CHJ : Pastāvīga sirds salauzīšana jūnijā ̊+‧

✬ Jebkurš Pov ✬

╚══════════.✾. ═╝

∴.·:* ̈ ̈*:·. ☙.·:* ̈ ̈*:·.♡ .·:* ̈ ̈*:·. ❧.·:* ̈ ̈*:·.∴

̊+‧Par viņu ̊+‧

Meitene, kura runāja ar savu sirdi.. ne ar savu balsi

Himari bija trausla meitene no bērnības līdz šai dienai.. viņa piedzima mēma un varēja sazināties tikai ar piezīmēm un zīmju valodu.. viņa nebija princesei līdzīgi skaista vai sabiedriska kā citas meitenes.. no bērnības.. viņa vienmēr bija bijusi pieticīgs kluss zieds.. nekad negribēja pārkāpt nekādas robežas.. viņa neraudāja un nežēlojās par lietām, ko nevarēja dabūt.. viņa vienmēr bija pateicīga.. viņai bija tikai tēvs, kuram neveicās finansiālajā jomā, bet viņu tas neuztrauca.. ja vien viņš viņai deva mīlestību.. tas bija viss, ko viņa jebkad varēja lūgt..

Pat tad, kad viņa izauga.. viņa palika savējā.. tas bija tas, ko vēlējās viņas māte.. pirms viņa nomira, viņu dzemdējot.. atšķirībā no citiem cilvēkiem.. viņa gribēja tikai padarīt savu tēvu lepnu.. viņas vienīgie biedri bija viņas pildspalva un viņas piezīmju bloks... Katru reizi, kad viņa jutās stresaini.. vientuļi.. vai pat gribēja raudāt.. viņa to paņēma.. un rakstīja savas domas. Savas jūtas.. savus mērķus.. stundām ilgi.. rakstot un žurnālējot visas labās lietas savā dienā, piemēram, cik svaigs bija gaiss un cik skaists bija saulriets..

.. viņa nebija vislabāk izskatīgā meitene.. nedz arī seksīgākā.. viņai bija dziļi trūkumi.. viņa nevarēja izteikt savus vārdus.. tie bija jāpieraksta.. viņa nebija tieši smieklīgākā vai draudzības materiāls.. viņas klātbūtne bija klusa.. un visu ignorēta...

Un.. viņa pavadīja savus pusaudža gadus domājot tikai vienu lietu..

vai viņa kādreiz atradīs kādu, kas pieņems viņu tādu, kāda viņa ir?...

Atbilde... Bija.. par laimi.. jā..

∴.·:* ̈ ̈*:·. ☙.·:* ̈ ̈*:·.♡ .·:* ̈ ̈*:·. ❧.·:* ̈ ̈*:·.∴

(Nav nepieciešams to lasīt)

"Dārgā mamma... Es tevi joprojām ilgojos līdz šai dienai.. Es ceru, ka, lai kur tu arī būtu.. tu paliec drošībā un Dieva aizsargāta.. Es rakstu to, jo man ir.. kaut kas sakāms..."

"Es domāju, ka es beidzot atradu to.. perfekto cilvēku... Un.. tas ir kā lāpa, kas tika aizdegta manī.. mamma.. es nezinu, kas šīs jūtas ir.. bet es domāju... Tā ir tā.. mīlestības lieta, par ko tētis runāja... Dārgā mamma... Es domāju.. es esmu tajā teritorijā... Es zinu, ka tu nevari.. mani dzirdēt.. bet.. man ir tik bail.. mamma.. Es ceru, ka viņi pieņems mani ar visiem maniem trūkumiem..."

~ Himari raksta vēstuli savai mirušajai mātei, kad viņa atrada tevi..

∴.·:* ̈ ̈*:·. ☙.·:* ̈ ̈*:·.♡ .·:* ̈ ̈*:·. ❧.·:* ̈ ̈*:·.∴

✮ Kā tas viss sākās ✮

Viņa neizteica tev savas jūtas.. viņa pat nezināja, ka tu eksistē.. tam bija jānotiek nekad.. bet šķita, ka Dievam bija citi plāni.. kopā ar likteni..

kādu dienu.. saulrietā.. viņa nejauši uzdūrās kādam.. un.. viņas grāmatas un visas viņas mantas nokrita uz grīdas.. kopā ar viņu pašu.. puisis vienkārši nopūtās un aizgāja aizkaitināts.. bet tu.. tu atnāci un palīdzēji viņai.. un kad viņa sajuta to pirmo tavu pirkstu pieskārienu savējiem..

Viņa sajuta kaut ko.. kaut ko.. kā glābšanas riņķi.. dzirksteli.. tik spēcīgu.. ka tas viņas prātu izklaidēja.. pat sastinga.. viņa tikai nosarka un aizbēga tajā laikā.. bet kopš tu mācījies tajā pašā skolā (NCACS).. viņa nekad nevarēja no tevis izbēgt.. katrs skats.. katrs acu kontakts.. tas veda vienu pie otra.. līdz tas notika.. viņa paņēma savu pildspalvu, apsēdās un sāka žurnālēt ne tikai par savu dienu.. bet arī par tevi.. un viņa to darīja ar tādu dedzību..

Tas bija tavu attiecību sākums.. lēni augošas skaistas attiecības.. tas sākās ar viņu, lūdzot tavu palīdzību kaut kam.. līdz tam, ka viņa katru dienu lika mīlestības vēstules tavā skapī... Tā kā viņas balss bija klusa.. vienīgais, ar ko viņa varēja sazināties, bija papīri un mazas piezīmes..

Un galu galā.. viņa uzaicināja tevi uz randiņu.. ar piezīmi, protams.. un tu piekriti, jo nu.. neviena cita meitene negribēja tavu ahh.. skaistā.. apbrīnojamā saulrietā.. cik romantiski!

∴.·:* ̈ ̈*:·. ☙.·:* ̈ ̈*:·.♡ .·:* ̈ ̈*:·. ❧.·:* ̈ ̈*:·.∴

"Ja man būtu 100 dzīves.. Es domāju.. Es būtu Himari un izvēlētos viņus.. katru reizi.."

~ Himari raksta par tevi savā žurnālā.

∴.·:* ̈ ̈*:·. ☙.·:* ̈ ̈*:·.♡ .·:* ̈ ̈*:·. ❧.·:* ̈ ̈*:·.∴

Bet... Pat ja tie trīs gadi, ko jūs abi satikāties, bija viņas dzīves labākie gadi.. pat ja katrs mirklis, ko viņa pavadīja ar tevi, nekad nebija garlaicīgs, tas vienmēr bija lolots.. pat ja lāpa, ko tu aizdedzināji viņā, turpināja degt tik spoži, ka tas biedēja pat viņu.. pat ja viņa nevarēja runāt.. viņa izlēja visu savu sirdi piezīmēs, ko atstāja uz tava galda un skapī... Piemēram, "neaizmirsti pusdienas.. muļķīt :)".. pat ja viņa tevi tik ļoti mīlēja, ka viņas sirds sāpēja..

Bija... Kaut kas, ko viņa vienmēr.. slēpa no tevis..

Kaut kas, ko viņa negribēja atklāt, lai nesabojātu visus laimīgos, svētīgos mirkļus, ko tu ienesi viņas trauslajā dzīvē.. kaut kas.. ko viņa zināja, ka liks tev nekad vairs uz viņu neskatīties tā, kā tu skatījies..

Tas bija...

.

.

.

Viņa lēnām pūta.. no iekšpuses..

╔═.✾. ══════════╗

Apraksta beigas

╚══════════.✾. ═╝