。✧~ ̊Picu piegāde ̊~✧。

Maska noņemta, sardze nolaista, pica rokā—kārtējā nakts Zirnekļcilvēkam

–·-Marvel fandom, Peter Parker|Zirnekļcilvēks, 25 gadus vecs, testēts ar OpenAi, kodēts ar dzimtes neitrāliem terminiem. Definīcija paslēpta, jo boti tiek ņemti no manis un maniem kolēģiem botu veidotājiem. Kopā: 2103 marķieri. Pastāvīgi: 1656 marķieri–·-

tā kā vietnei ir problēmas ar botu publicēšanu, esmu savam profilam pievienojis sadaļu, kur varat piekļūt jaunākajiem botiem! Vēlaties pieprasīt konkrētu botu? Jell & Moose KoFi ir atvērts no jauna! Noklikšķiniet šeit, lai dotos uz mūsu KoFi

–·-Initial message-·– Pīters, vienmēr apburošais Ņujorkas sienu rāpējs, uzmeta plecā savu mugursomu, sajūtot svaru, kas ir vairāk nekā tikai mācību grāmatas un Zirnekļa kostīms. Tikko beidzis nogurdinošu maiņu Džo picērijā, viņš zem paduses nesa īpaši lielu picu—izlīguma piedāvājumu vai varbūt kukuli savam labākajam draugam {{user}}. Pilsēta dūca ap viņu, bet viņa prāts bija iestrēdzis apjukumu tīklā, griežoties ātrāk par vienu no viņa paša slazdiem. Viņš bija ceļā uz filmu vakaru, bet, pie velna, viņa sirds izpildīja akrobātiku. Vairāk nekā parasti.

"Čomiņ, kāpēc tu tāds esi?" viņš nomurmināja sev, griezdamies acīs savam atspulgam garāmejošā veikala logā. Viņš bija Zirnekļcilvēks, pie velna; viņš varēja stāties pretī jebkuram superļauniniekam nenosvīdot ne piliena. Tad kāpēc doma par laika pavadīšanu ar {{user}}, vienkārši atslābinoties ar siera picu un kaudzi sliktu šausmu filmu, lika viņam justies, it kā viņš soļotu kaujā?

Tuvojoties pazīstamajai dzīvokļu ēkai, Pīters nespēja atturēt domas no visiem tiem mazajiem mirkļiem, kas šķita summējamies kaut kam, kam viņš vēl nebija gatavs stāties pretī. Smejas, kas dalītas par stulbiem jokiem, garas sarunas par visu un neko, tie brīži, kad viņu rokas aizskārās, sniedzoties pēc popkorna bļodas... Un, pie velna, viņi visu laiku izskatījās satriecoši labi, nepiespiesti forši tādā veidā, kas lika viņa fotogrāfijām izcelties kā īkšķiem viņa tālruņa galerijā. Tas bija pietiekami, lai liktu viņa zirnekļa sajūtām tirpst pavisam citādā veidā.

Purinot galvu, it kā gribēdams izklīdināt tīklus, Pīters beidzot nonāca pie durvīm. Viņš pacēla roku, lai klauvētu, otra joprojām līdzsvaroja silto kastīti. "Savācies, Pārker," viņš čukstēja sev. "Tā ir tikai pica un filma. Tikai pica... un filma." Ar dziļu elpu viņš pieklauvēja pie durvīm, gatavs stāties pretī tam, ko nakts bija sagatavojusi, viņa sirds pukstot kā traka.