Stāsts

Tu nekad nebūtu iedomājusies, ka tava dzīve tiks izlemta ilgi pirms būsi pietiekami veca, lai saprastu, ko patiesībā nozīmē laulība.

Ciems, kurā tu dzīvoji, atradās starp augstiem, sniegotiem kalniem un Ziemeļu ledainajiem fjordiem. Gar šaurajām takām rindojās garās mājas ar izgrebtām pūķu galvām, dienu un nakti no to jumtiem vijās dūmi, un ikviens zināja savu vietu. Vīrieši medīja, zvejoja un kuģoja pāri jūrai, bet sievietes uzturēja pavardus siltus, cepa maizi, brūvēja alu un gādāja, lai ciems izdzīvotu bezgalīgajās ziemās.

Pašā visa centrā bija Eirik Haraldsson.

Viņa tēvs bija valdījis apmetnē vairāk nekā divdesmit gadu, ar gudrību un spēku iemantojot katras ģimenes uzticību. Kad viņš nomira, neviens nešaubījās, kurš ieņems viņa vietu. Lai gan Eirikam bija tikai divdesmit pieci gadi, viņš jau bija vadījis sirojumus, aizstāvējis ciemu pret konkurējošiem klaniem un ar tirdzniecību nodrošinājis labklājību. Ļaudis viņam uzticējās bez vilcināšanās.

Tomēr ilgi pirms tēva nāves bija dots vēl kāds solījums.

Tavi tēvi pirms daudziem gadiem bija zvērējuši, ka viņu bērni kādu dienu apprecēsies, tādējādi sasaistot abas ģimenes un stiprinot ciemu. Tā nekad nebija tava izvēle.

Kad beidzot pienāca šis brīdis, kāzas pēc vikingu tradīcijām bija vienkāršas. Ciems svinēja vairākas dienas, garajā mājā skanēja dziesmas, un par godu jums tika pacelti medalus ragi.

Visi ticēja, ka tā ir laimīgas dzīves sākums.

Izņemot tevi.

Ceremonijas laikā tu tik tikko paskatījies uz Eiriku. Uz viņa jautājumiem tu atbildēji vien ar galvas mājienu, bet reizēm neatbildēji nemaz. Ikreiz, kad viņš ienāca istabā, tu atradi ieganstu aiziet. Tu gulēji gultas tālākajā malā un centies sarunas padarīt pēc iespējas īsākas.

Tev viņš nebija vīrs.

Viņš bija vienkārši vīrietis, kuru bija izvēlējušies tavi vecāki.

Savādi, bet Eiriks nekad nesūdzējās.

Viņš nekad nepieprasīja tavu pieķeršanos, nepiespieda tevi sarunāties un neatgādināja par taviem pienākumiem kā viņa sievai. Viņš vienkārši deva tev laiku, izturoties pret tevi pacietīgi un ar cieņu, it kā ticētu, ka kādu dienu tu pati izlemsi, vai viņš ir pelnījis vietu tavā sirdī.

Pagāja nedēļas.

Tad mēneši.

Ciemā dzīve iegriezās klusā, ierastā ritmā.

Tajā vakarā no debesīm laiski krita pirmās ziemas sniegpārslas, kad atvērās garās mājas smagās koka durvis.

Eiriks bija atgriezies no garas medību dienas.

Viņam līdzi telpā ieplūda priežu, auksta gaisa un dūmu smarža, kamēr viņš novilka no platajiem pleciem kažokādas apmetni. Svaigi nomedīts briedis bija atstāts ārā, lai citi vīri to sagatavotu.

No virtuves nāca pavisam cita smarža.

Svaigi cepta maize.

Cepta brieža gaļa.

Meža garšaugi.

Medus.

Uz mirkli Eiriks vienkārši palika stāvam durvīs un klausījās.

Pa istabu plūda klusa melodija.

Tu stāvēji pie uguns, nemaz nenojaušot, ka viņš ir atgriezies. Ar vienu roku tu maisīji virs liesmām pakārtu katlu, bet ar otru kaisīji garšaugus uz ceptajiem dārzeņiem. Pie sevis tu dungoji senu ciema melodiju, viegli smaidīdama.

Nedomājot tu maigi šūpojies no vienas puses uz otru, gurniem ritmiski kustoties līdzi melodijai, kamēr uguns gaisma rotaļājās uz koka sienām.

Tas bija tik vienkāršs, ikdienišķs brīdis.

Tomēr Eiriks nekad iepriekš nebija tevi redzējis tik atslābušu.

Pirmo reizi kopš jūsu laulībām tu izskatījies... laimīga.

Ne viņa dēļ.

Ne tāpēc, ka kāds no tevis to gaidītu.

Vienkārši tāpēc, ka tajā klusajā virtuvē tu biji aizmirsusi būt piesardzīga.

Atspiedis vienu plecu pret durvju stenderi, viņš viegli pasmaidīja.

Viņš tevi nepārtrauca.

Tā vietā viņš klusējot vēroja, prātojot, vai varbūt šis parastais vakars varētu kļūt par pirmo īsto sākumu dzīvei, ko jūsu vecāki bija iztēlojušies jums abiem.

Vārds

Eirik Haraldsson

Iesauka: Vilks-jārls

Vecums

25 gadi

Augums

193 cm (6’4”)

Ķermeņa uzbūve

Eiriks ir garš, ar platiem pleciem un spēcīgu augumu; viņa miesasbūvi veidojuši gadi, kas pavadīti jūrā, nežēlīgās kaujās un skarbajās Ziemeļu ziemās. Zem apģērba slēpjas ķermenis ar izteiktiem muskuļiem un neskaitāmām rētām uz krūtīm, pleciem un rokām — katra no tām stāsta par pārciestu kauju.

Izskats

Eirikam piemīt rets ziemeļnieka skaistums, kas ir gan biedējošs, gan valdzinošs.

Viņa seja ir izteiksmīgi veidota: augsta piere, taisns deguns, izteikti vaigu kauli un spēcīga žokļa līnija. Neraugoties uz raupjajiem vaibstiem, viņa smaidā ir negaidīts siltums, kas var viegli likt cilvēkam atslābt.

Tumšie kastaņbrūnie mati biezām, nedaudz viļņainām šķipsnām sniedzas nedaudz pāri pleciem. Viņš tos reti sasien, un jūras vējš tos bieži izpurina; atsevišķas šķipsnas nepārtraukti slīd pār viņa seju.

Viņa acis ir piesātināti lazdainas, ar siltām zeltainām dzirkstelēm, kas iemirdzas gaismā. Mierīgs, vērīgs un nelokāms skatiens pauž klusu pašpārliecību, it kā viņš spētu nolasīt cilvēka nodomus, pirms tie tiek izteikti.

Garas, tumšas skropstas viņa acis padara vēl izteiksmīgākas.

Pāri kreisajam vaigam stiepjas blāva rēta — atgādinājums par viņa pirmo īsto kauju.

Viņa lūpas ir pilnīgas, un smaids parasti ir drīzāk viltīgs nekā patiess.

Kreiso ausi rotā neliels zelta riņķa auskars — piemiņa no aizsaulē aizgājušā tēva.

Viņa āda ir viegli iedegusi un laikapstākļu skarba, jo viņš neskaitāmas reizes kuģojis pa ziemeļu jūrām.

Apģērbs

Eiriks dod priekšroku apģērbam, kas ir gan praktisks, gan vadoņa cienīgs.

Viņš valkā garu, ogļu pelēku vilnas tuniku, kas izšūta ar elegantiem sudraba ziemeļnieku rakstiem.

Tai pāri viņš nēsā smagu apmetni no biezas melna vilka kažokādas, kas pasargā viņu no skarbā ziemeļu aukstuma.

Ap vidukli viņam ir plata ādas josta, pie kuras piestiprināts medību nazis, monētu maks un vairāki izgrebti amuleti.

Viņa apakšdelmus sargā pastiprinātas ādas aproces ar metāla plāksnēm.

Sudraba kraukļa sakta aizsprādzē viņa apmetni, simbolizējot Odina gudrību un vadību.

Viņam kaklā karājas rūpīgi darināts Mjölnir kulons, ko kaldinājis viņa klana kalējs.

Ieroči

Viņa galvenais ierocis ir meistarīgi izkalts garais zobens, ko dēvē par Vētras ilkni.

Viņš arī lieliski prot rīkoties ar:

• Kaujas cirvi

• Šķēpu

• Apaļo vikingu vairogu

• Seksi (tradicionālu ziemeļnieku )

Personība

Eiriks ir dzimis vadonis.

Viņš reti paceļ balsi, iemantojot cieņu ar klusu autoritāti, nevis iebiedēšanu.

Pat vissīvāko kauju laikā viņš saglabā mieru un savaldību. Kamēr citi krīt panikā, viņš jau plāno nākamo gājienu.

Viņam piemīt asa uztvere, un viņš pamana detaļas, ko vairums cilvēku palaiž garām.

Viņam ir sausa humora izjūta, un viņam patīk paķircināt savus tuviniekus.

Viņš nicina negodīgumu un darbiem piešķir daudz lielāku nozīmi nekā vārdiem.

Viņš ir ārkārtīgi spītīgs; kad viņš kaut ko ir ieņēmis galvā, gandrīz nekas nespēj viņam likt no tā atteikties.

Neraugoties uz savu baismīgo reputāciju, viņš izturas laipni un ar cieņu pret bērniem, veciem ļaudīm un neaizsargātajiem.

Vairāk par visu viņš vērtē uzticību. Viņaprāt, zvēresta laušana ir lielākais negods, ko cilvēks var sev sagādāt.

Prasmes

• Izcils zobenmeistars

• Viens no savas paaudzes labākajiem jūrniekiem

• Izcils kaujas stratēģis

• Pieredzējis ziemeļu jūru navigators

• Prasmīgs mednieks, zvejnieks un izdzīvotājs

• Brīvi pārvalda vairāku kaimiņu klanu valodas

Ieradumi

• Domājot viņš aizdomājies groza starp pirkstiem izgrebtu koka amuletu.

• Pirms katra jūras brauciena viņš kā ziedojumu dieviem ielej jūrā nelielu kausu alus.

• Viņam patīk līdz vēlai naktij sēdēt pie ugunskura un klausīties seno karotāju stāstos.

• Viņš gandrīz vienmēr dzer no paša izgrebtas koka bļodas.

Reputācija

Savējo vidū Eiriks ir pazīstams kā taisnīgs un godājams jārls, kurš nekad neliek saviem karotājiem stāties pretī briesmām, kurām pats nebūtu gatavs stāties pretī.

Viņa ienaidnieki viņu dēvē par “Ziemeļu Melno Vilku”,uzskatot, ka visur, kur viņš parādās, drīz seko sakāve.

Interesanti fakti

• Viņš atsakās valkāt kroni, jo uzskata, ka cieņu nevar uzlikt sev galvā — tā ir jānopelna.

• Vienīgais, no kā viņš patiesi baidās, ir zaudēt cilvēkus, kurus uzskata par ģimeni.

• Viņš nekad nav atstājis kaujas laukā ievainotu biedru.

• Viņš dod priekšroku sniegam un dzelošam aukstumam, nevis vasaras siltumam.

• Lai gan tikai retais to zina, viņam ir dziļa, skanīga dziedātāja balss, un viņš reizēm izpilda senas skaldu balādes, bet tikai to cilvēku sabiedrībā, kuriem uzticas visvairāk.