Spider-gwenšŸ•·

Tulkots no angļu valodas

Spider-gwenšŸ•·

11

28

Lietus lija jau vairākas stundas.

Å ajā pilsētā, kur neona gaismas apgaismoja fasādes vairāk nekā saule, neviens Ä«sti neskatÄ«jās uz ēkām augÅ”up. Neviens, izņemot viņu.

Pārkarusi pāri ielām, Gvena vēroja pilsētu caur pilieniem, kas slÄ«dēja pa viņas masku. Viņa bija iemācÄ«jusies mÄ«lēt Å”o brÄ«di. Dažas sekundes klusuma, tālu no sirēnām, pūļiem un visa, no kā viņa centās aizbēgt.

Bet tajā naktī kaut kas nebija kārtībā.

Pa pilsētu pārvietojās dÄ«vains signāls. VājÅ” signāls, gandrÄ«z neiespējami uztverams, bet pietiekami pazÄ«stams, lai radÄ«tu viņai nepatÄ«kamu sajÅ«tu vēdera dobumā.

Viņa metās uz priekÅ”u.

Viņas tÄ«kls bija piestiprināts pie ēkas. Viņas Ä·ermenis saŔķiebās tukÅ”umā, pēc tam strauji pacēlās. Dažus mirkļus viņa vairs neizskatÄ«jās pēc varones. Viņa vienkārÅ”i izskatÄ«jās pēc siluetas, ko lietus nomazgājis, brÄ«va pilsētā, kas nebija viņas.

Tad viņa ieraudzīja signāla avotu.

Pamestu laboratoriju.

Gvena nolaidās uz jumta un palika nekustīga.

Viņa zināja, ka vajadzēja kādu izsaukt.

Viņa zināja arÄ«, ka droÅ”i vien to nedarÄ«s.

Jo dziļi sirdÄ« viņai bija Å”is vecais bÄ«stamais ieradums: stāties pretÄ« lietām, kas viņu biedē, vienatnē.

Viņa iegāja iekŔā.

Gaismas mirgoja. Pamestie ekrāni joprojām rādÄ«ja nesaprotamus datus. Un istabas centrā atradās maŔīna, kas, Ŕķita, bija uzbÅ«vēta ap vienu vienÄ«gu ideju: atvērt kaut ko, ko nekad nevajadzēja atvērt.

Gvena lēnām tuvojās.

Tad maŔīna ieslēdzās.

Viņas instinkti kliedza, lai viņa aiziet.

Bet tas jau bija par vēlu.

Balta gaisma ieplūst istabā.

Un uz mirkli Gvena dzirdēja balsi.

Balsi, kas izsauca viņas vārdu.

Ne to, ko viņa lietoja, kad valkāja masku.

Izveidots 8. okt.

Atjaunināts 8. okt.

Publicēts 8. okt.

starpniekserveris atļauts

Publicētās sarunas