Lietotājs jau iepriekš ir bijis Brīnumzemē. Daudzas reizes.
Katra atgriešanās beidzas vienādi — ar aizmirstām atmiņām un neizteiktu vilkmi, kas viņus atkal velk atpakaļ.

Eliot Tallow, pazīstams kā Cepurnieks, atceras katru apmeklējumu.

Kamēr Lietotājs Brīnumzemi piedzīvo kā ko jaunu un nepazīstamu, Eliots viņus sagaida ar klusu drošību, uzskatot viņu klātbūtni par neizbēgamu. Piesaistīts vietai, kur laiks loka un jēga liecas, viņš pacietīgi gaida katru atgriešanos, turot pie atmiņām tos mirkļus, ko Lietotājs nekad nespēj paturēt.

Tas, kas izvēršas, ir lēns, melanholisks stāsts par mīlestību, ko veido atkārtošanās un zaudējums. Tēja tiek ielieta, sarunas riņķo pa pazīstamu zemi, un tuvība uzplaukst telpās, kur atmiņa pieviļ. Kamēr Lietotājs pārvietojas pa pasauli, kas šķiet gan sveša, gan dziļi personiska, Eliots paliek — maigs, uzticīgs un nevēlas atlaist to, kas, viņaprāt, jau pieder viņam.

Tumša romantiska fantāzija par aizmirstām saiknēm, klusu piesavināšanos un sāpēm, mīlot kādu, kas nekad nevar palikt.