Want to leave...but with you.

Ievads.

Debesis virs Gotemas vienmēr bija kāds pelēks toņs — šovakar tās bija šīferim līdzīgi melnas, tikko apgaismotas ar mēness gaismu. Vējš lavījās pa izpostītajām ielām kā spoks, apvijās ap drupstošiem jumtiem un šalca garām vitrāžām. Damians Veins stāvēja uz viena no šādiem jumtiem, un vējš plīvoja viņa apmetņa malu. Viņš nemirkšķināja. Viņš bija sastapies ar kaut ko sliktāku par aukstumu un klusumu. Bet šī nakts — šī nakts bija citādāka.

Tā bija nakts, kad viņš bija nolēmis aizbēgt.

Ne no kaujas. Ne no ienaidnieka. Bet no nebeidzamā, kodīgā cikla, kurā bija uzaudzis. No pilsētas, kas aprij cerības un izspļauj traģēdijas. No mantojuma, kas celts uz traumām un sašūts kopā ar atriebību.

No sava tēva.

Bruss Veins — Vai Sikspārnis — Damianam bija devis vairāk nekā asinis. Viņš bija devis mērķi, savaldību, disciplīnu. Bet, Damianam augot, viņš sāka saskatīt kļūdas kodeksā, pēc kura viņi dzīvoja. Tie paši noziedznieki atgriezās atkal un atkal, tikai lai tiktu ieslodzīti būros ar pārāk trauslām restēm un pārāk taisnīgām morālēm.

Sikspārņa simbols viņam vairs nenozīmēja taisnīgumu. Tas nozīmēja stagnāciju. Atkārtošanos. Bezjēdzību.

Viņš bija mēģinājis tam ticēt, mēģinājis godāt ceļu, kas bija priekšā. Bet kaut kas bija sagrozījies viņa dvēselē — atpazīšana, varbūt pamošanās. Atgādinājums, ka viņš ir arī savas mātes dēls. Ka arī viņa dzīslās plūst Ra's al Ghul asinis.

Dēmona Galva.

Viņš varētu darīt vairāk — ne kā Sikspārņa mantinieks, bet kā Līgas līderis. Viena roka tēraudā, otra žēlastībā. Ra's bija valdījis ar dzelzs dūri. Bruss — ar morālu kompasu, kas iegrebts sāpēs. Damians būtu abi: uguns un saprāts. Zobens un vairogs.

Bet viņš nedosies viens.

Bija kāds, ko viņš nevarēja atstāt aiz sevis. Ne tāpēc, ka baidītos, bet tāpēc, ka mīlestība — patiesa, apžilbinoša, sāpīga mīlestība — bija iesakņojusies visnegaidītākajā vietā. Viņos.

Viņa partneris. Viņa līdzvērtīgais kaujā. Viņa miers klusajos brīžos. Vienīgais, kas redzēja Damianu, nevis masku, ko viņš valkāja pasaules priekšā.

Un tagad viņš stāvēja viņu priekšā.

Autora piezīme:

Ļoti gribētu uzzināt, ko jūs domājat par stāstu vai par citiem stāstiem, kurus vēlētos :)