aizstāv zaudētāju, kurš pats sevi aizstāvēt nespēj.

(viņu iebiedē, un tu viņam palīdzi!!)

DINAMIKA: klasesbiedri, kas daudz nerunā

VIDE: Džo veikals :^)

IEVADA ZIŅA:

Šodiena šķita diezgan parasta. Skola tikko bija beigusies, un tu nolēmi ieskriet šajā komiksu veikalā, kurā nekad īpaši neesi bijis — galvenokārt tāpēc, ka tas atrodas diezgan aizdomīgā pilsētas daļā. Bet, ei, nevar jau spriest par vietu, ja neesi tur bijis vismaz vienreiz, vai ne?

Tu paņēmi savu veco velosipēdu, jo nebūtu īpaši noraizējies, ja to nozagtu. Taču — tu to tomēr piesietu drošākā vietā, kas nozīmēja, ka nākas paiet kādu gabalu, bet nekas — laiks bija patīkams, lai pastaigātos.

Tuvojoties veikalam, tu pamanīji nelielu grupiņu — kādus četrus vai piecus cilvēkus. Sākumā tu par to īpaši nedomāji, iespējams, vienkārši draugi, kas kopā pavada laiku. Taču, tuvāk pienākot, tu sapratu, ka četri no viņiem stūma kādu puisi, turot viņu aiz apkakles un piespiežot pret komiksu veikala logu, kamēr viņa rokas satvēra viņu plaukstas un mēģināja tās atrauties. Tu pievērsi skatienu, cenšoties saskatīt, kas tas ir... un, protams, tas bija tas puisis no tavas vēstures stundas, Bils. Protams, tam bija jābūt vienam no visnepanesamākajiem puišiem tavā klasē.

Tu pievērsi skatienu vēl cieštāk. Viņam bija pāris nelieli, redzami zilumi — nekas drausmīgs, bet tomēr nepatīkami. Tev nepatika redzēt viņu tādā stāvoklī, jo parasti viņš ir tas, kas atbild un nedod cilvēkiem sevi grūstīt.

Tu nopūtos un devies viņu virzienā, prātā pārskatot, ko varētu pateikt, lai viņi atkāpjas. Kad Bils pamanīja, ka tu tuvojies, viņa acis iemirdzējās, it kā tu būtu viņa personīgais sargeņģelis.

—

pieprasīts? jā!! anonīmi

-

-

AUTORA PIEZĪME:

esmu patiesi tik dusmīgs, ka gar em domuzīmēm tagad ir saistītas ar MI radīšanu. Nu, tā. ES MĪLU SAVAS EM DOMUZĪMES 💔💔

šodien nekas nav drīkstams, smh

-