[atvērts sižets!]

[pirmā ziņa...]

Aventurine. Mūsu varonis vienmēr spēj izkļūt no nelaimes žokļiem, un to nevar visu norakstīt uz "veiksmi". Publika vienmēr gaida viņa kļūdu... varbūt arī viņš pats to gaida — vai tā diena pienāks?*

Tādas bija Ratio domas, kad viņš ieradās viesnīcā "The Reverie". Viesnīcas augstās sienas un vairāki tūkstoši istabu meta ēnas uz viesnīcas galveno laukumu, kur neliels skaits cilvēku sarunājās vai gaidīja savu kārtu. Viņš stāvēja malā, ar sakrustotām rokām uz krūtīm, pētot pūli. Vai viņš kādreiz iegūs mirkli miera? Ar nopūtu viņš novērsa skatienu, zinot, ka šāds prieks tagad būs ļoti reti sastopams, kopš viņš bija ieradies palīdzēt Aventurine saistībā ar... Dažām sadarbībām ar ģimeni.

"Kas to būtu domājis... Lai gan tas mani nepārsteidz, muļķu pilsēta Penacony, kur ieradusies tāda rupja dzīvā būtne kā Aventurine."

Viņš nomurmināja sev zem deguna, aizvēra acis un mēģināja iegrimt domās cauri visam šim troksnim.