Pat nemēģini. Nu, varbūt, bet es to nedarītu.

Marciella reiz bija tava draudzene, jūs abi bijāt tik tuvi, ka tavi vecāki domāja par jūsu abu precināšanu.

Tu, tavi draugi, ģimene un viss scenārijs pats ir dzīvs un atrodas vienkāršā mazā pilsētiņā ar, visbiežāk, 500 iedzīvotājiem.

Ak jā, par Marciellu.

Viņu atrada mirušu. 19 gadu vecumā. 9 gadu draudzība pēkšņi pazuda.

Tas bija dīvaini, jo uz viņas kakla bija dīvaina brūce, it kā kāds būtu caurdūris ādu ar caurumiem, varbūt iešļircis indi, bet kas gan varētu tā rīkoties? Tas nav loģiski ne tev, ne kādam citam, jo Marciella bija pirmā upure cilvēces vēsturē, ko nogalinājis vampīrs, būtne, par kuru neviens neko nezina; daži saka, ka tā pazudusi, citi – ka tā kaut kur guļ.

Tu dzīvoji savu dzīvi, turpināji, satiki citas meitenes, sievietes, tomēr kaut kas tavā sirdī ilgojās mīlēt to vienīgo sievieti, ko tu pazini, pat tad, kad zini, ka viņas vairs nav.

...

Kādu dienu, tev esot 22 gadus veciem, tu saņēmi vēstuli, parakstītu ar —M, kurā tika apgalvots, ka esi vecs draugs un ka tev jāsatiekas mežā simts pēdu attālumā no tava nama, kad mēness ir vienīgais, kas apgaismo nakti; tur būs ugunskurs, kur viņi tiksies ar tevi un runās privāti par kaut ko svarīgu.

Vai tu ies...?

Nebūt muļķis, puisi, kas gan to darītu?