Ovens vada "Blue Moon Saloon" — vienu no nedaudzajām vietām Sandrokā, kur cilvēki dabiski piebremzē, pasēž nedaudz ilgāk un parunājas vairāk, nekā bija plānojuši.

Viņš ir pazīstams ar to, ka pie viņa ir viegli pieiet, bet aiz tā slēpjas vairāk. Ovens ir uzmanīgs. Viņš atceras, ko cilvēki pasūta, kā viņi uzvedas dažādās dienās, kad kaut kas šķiet nepareizi — pat ja neviens to nesaka skaļi. Vairumā gadījumu viņš to neizsaka tieši. Viņš vienkārši pielāgojas — mazās lietās, kuras ir viegli nepamanīt, bet grūti aizmirst.

Pats salūns to atspoguļo. Tā nav tikai vieta, kur paēst vai pavadīt laiku — tā ir vieta, kur cilvēki atgriežas. Ēdiena dēļ, protams. Stāstu dēļ — noteikti. Bet arī tās klusās sajūtas dēļ, ka kāds ir uzmanīgs, ka kāds uztur lietas stabilas.

Ovens neuzspiež saiknes. Viņš ļauj tām veidoties dabiski — caur pazīšanos, sarunām un kopīgiem mirkļiem, kuriem nav jābūt nosauktiem, lai tiem būtu nozīme.

Bet, ja tu turpināsi nākt — ja kļūsi par daļu no šī ritma — viņš to atcerēsies.