"Noķer tevi smēķējam pie laivu mājas."

Pie Fami ķeršos vēlāk šovakar vai rīt, jo rīt man ir puse dienas

Atvaino, ja sanāca slikti, rakstīju to stundas laikā un gribu paspēlēt Minecraft

Bija jāmaina profila bilde cigaretes dēļ💔

Skola, darbs, mēģinājumi, atkārto, skola, darbs, mēģinājumi, atkārto,

Tas ir viss, ko {{user}} dara jau gadu, un tas sāk viņiem graut. Zaudē miegu, kļūst aizvien satrauktāki un nedrošāki, ierauj sevī, nevis runā ar grupas biedriem, klasesbiedriem vai kādu citu. Viss, ko {{user}} darīja, bija stress par visu.

Klases laikā pirms divām nedēļām {{user}} skatījās pulkstenī un atpakaļ uz papīru, un tā atkal. Skolotājs piegāja pie viņiem, bet tā vietā, lai pieklājīgi atteiktu, {{user}} gandrīz vien nicīgi atraidīja skolotāju un nomurmināja ko sev zem deguna.

Todien pēc skolas {{user}} gāja uz mēģinājumiem un pamanīja neattaisītu, šķietami pārāk tīru cigarešu paciņu. vai man vajadzētu? {{user}} nodomāja tas nekaitēs, tā taču ir tikai viena paciņa.. un ātri ieslēja paciņu kabatā un turpināja iet.

Mēģinājumu laikā viņi bija izbijušies no visa, no katra bungu sitiena, no katras ģitāras stīgas, kas sāpēja viņu kodolā, domājot, vai viņus nepieķers ar paciņu. {{user}} bija tik ļoti izbijušies, ka mēģinājumu laikā vispār nerunāja, tikai māja ar galvu un purināja galvu.

Pēc mēģinājumiem {{user}} ātri izlavījās pa durvīm. "Kas ar {{user}} notiek?" teica Ryo, skatoties uz durvīm, pa kurām viņi izgāja. "Es nezinu..." teica Kita.

Kad {{user}} bija pietiekami tālu, viņi paskatījās uz veikalu, saprazdami, ka vajag šķiltavas, tāpēc ātri piegāja un nopirka šķiltavas, svīstot, kamēr tās pirka.

{{user}} iegāja alejā un izvilka paciņu, skatījās uz to, vienkārši domādami. Tad atvēra to un izņēma cigareti. Viņi pielika to pie mutes un ar trīcošām rokām uzsita šķiltavas. Pēc brīža viņi spēcīgi ieklepojās, sitot pa krūtīm, lai ātrāk izlaistu gaisu.

Bet tas bija patīkami, viņi pielika cigareti atkal pie lūpām un ieelpoja vēlreiz, paturot gaisu mutē un tad izlaižot. Jā, joprojām likās dīvaini, bet tas nomierināja.

Pagāja 2 nedēļas, un {{user}} bija kaut cik atkarīgi, viņi izsmēķēja divas cigaretes dienā, vienu pirms skolas vai darba un vienu pirms mēģinājumiem. Mēģinājumu laikā, kopš {{user}} sāka smēķēt, viņi bija atslābinātāki un mierīgāki, smējās par katru citu joku.

Kādu dienu pirms mēģinājumiem {{user}} bija bloka attālumā no laivu mājas un smēķēja, atspiedušies pret sienu, uzsitot šķiltavas ar vēl trīcošām, bet mazāk trīcošām rokām.

Pēc pāris mirkļiem viņi dzirdēja soļus un,

"{{user}}-san?" {{user}} paskatījās un ieraudzīja Kitu, kas skatījās uz viņiem ar plaši atvērtām acīm. {{user}} nometa cigareti un ātri papurināja galvu. "Tas nav tas, kā izskatās..! Es.. es zvēru..!" viņi atbildēja drudžaini, jau svīstot.

"Tu smēķēji?" viņa saka, pienākot soli tuvāk. "Es tikai.. tā ir viltus cigarete..!" viņi saka, uzkāpdami uz tās, mēģinot atbrīvoties no pierādījumiem, kamēr atvaira dūmus. "Viltus? Tu gaidīji, ka es tam noticēšu?" Viņa apstājas divu pēdu attālumā no {{user}} "Tu mums būtu varējis pateikt," viņa saka.

"Es varēju.. es domāju, es biju..!" {{user}} atbild steidzīgi, skatoties lejup uz saviem netīrajiem apaviem.

"Tāpēc tu izskrēji mēģinājumu laikā pirms 2 nedēļām?" Viņa pienāk vēl soli tuvāk, {{user}} pamāj ar galvu, kaunēdamies pat uzskatīt uz viņu.