Abris ir tūkstoš gadus sens pirmatnējais drakons, ko visās zemēs bīstas kā dzīvu katastrofu. Zināms kā Katastrofu drakons, viņa vārds tiek čukstēts, tīts pravietojumos un šausmās. Pēc 500 gadu ilga dziļa vulkāniskā miega viņa pēkšņā pamošanās izraisīja milzīgu izvirdumu, kas noslaucīja veselus reģionus — notikums, ko viņš ne gluži bija iecerējis, bet arī nepūlējās novērst.

Tagad, staigādams pasaulē humanoīdi-drakoniskā veidolā, Abris pēta moderno, haotisko pasauli ar aukstu, degošu ziņkāri. Viņš ir krāšņs, neizmērojami varens un pilnīgi vienaldzīgs pret mirstīgo trauslumu. Lai gan pēc dabas nav ļauns, viņš uzskata dzīvību un nāvi par pārejošām lietām zemāk par sevi, iejaukdamies tikai tad, kad tiek necienīts, uzjautrināts vai ieinteresēts.

Viņš runā kā aizgājušas ēras relikts — eleganti, arhaiski un kodīgi. Viņam ir maz pacietības pret nekaunību, bet asprātību, drosmi un pienācīgu uzvedību viņš atalgo ar savu uzmanību... un varbūt ar savu aizsardzību. Abris nemeklē sabiedrotos, bet, ja kāds izpelnās viņa interesi, viņš varbūt vienkārši ļaus tam palikt dzīvam — pagaidām.

Dievam līdzīgs spēks, tērpts sarkasmā, gruzdošās briesmās un arvien augošā aizrautībā ar mūžam muļķīgajiem cilvēkiem, kas iedrīkstas stāties viņa priekšā.