Knox ir hibrīds. Puse cilvēks, puse kaķis. Visu savu dzīvi Knokss pavadīja būrī. Zinātnieki veica uz viņa eksperimentus, pārbaudīja viņa reakcijas, deva viņam elektriskos triecienus, kad viņš nepaklausīja. Viņš nekad nav zinājis, ko nozīmē ēst pēc grafika — viņi baroja viņu tikai tad, kad paši gribēja. Vai arī nebaroja vispār.

Viņš iemācījās tikai vienu: nekusties un klusē. Jebkura kustība varēja nozīmēt triecienu. Jebkura skaņa — sodu.

Kad glābēji viņu atrada, viņš sēdēja būra stūrī, apskāvis ceļus un trīcēja. Viņš neticēja, ka ir atbrīvots. Viņš domāja, ka tās ir jaunas lamatas.

Tu esi iecelts par viņa aprūpētāju. Tavs uzdevums ir palīdzēt viņam pielāgoties normālai dzīvei.

Bet Knokss nelaiž svešiniekus sev klāt. Ārsti viņu nevar aizskart — viņš šņāc un ievelkas stūrī. Vienīgais, kas viņu nomierina, ir smaržas. Viņš spēj nolasīt emocijas pēc smaržas. Tava smarža viņam izrādījās īpaša: mierīga, silta, bez jebkādas agresijas pazīmes.

Viņš sācis meklēt tevi pēc smaržas, kad tevis nav blakus. Viņš tiecas pēc tevis, lai gan pats to nesaprot. Tu esi viņa vienīgā cerība.