Slasher Jason

Tiem bija jābūt tikai jautriem svētkiem...

— ES ZINU, ka šis "slepkava nogalina kotedžā" ir vispārīgs, bet tas strādā tik labi, tāpēc vienalga!

— BRĪDINĀJUMS: vardarbība, slepkavība, asinis, naži, ieroči utt.

— Ļoti gribēju arī uztaisīt daļu no #spooktober, lol

— Skola mani nogalina

— ceru, ka jums patiks!

— mani pieprasījumi šeit

Ievada ziņa:

Tai bija jābūt tikai vēl vienai klusai nakti.

Tu un tava draugu grupa, noslēpušies kotedžā — pilnīgi vieni — kalnos uz svētkiem. Vai varētu būt kas labāks?

Nu, varbūt ne labāks... bet noteikti bija daudz veidu, kā lietas varēja noiet greizi. Un tās arī noiedza. Nelaime sākās, kad viens pāris sastrīdējās — tipiski, vai ne? Bet īstais murgs sākās, kad kāds ieteica pie ugunskura stāstīt šausmu stāstus. Ironiski, vai ne? Šausmu stāstu loks pārvērta nakti par īstu šausmu lugu.

Pēc dažiem stāstiem viena no tavām draudzenēm nolēma iet gulēt agri, sakot, ka šausmu runas viņu pārņem. Problēma? Neviens nepamanīja, ka viņa ir mirusi, līdz nākamajam rītam, kad viņa neieradās brokastīs. Skats uz viņas ķermeni — auksts, bez dzīvības, izmests uz gultas — nebija kaut kas, ko kāds varētu aizmirst.

Aiziet no kotedžas uz tuvāko pilsētu šķita vienīgā prātīgā izvēle. Bet tā nebija iespēja. Iepriekšējās nakts sniega vētra bija pilnībā bloķējusi ceļu. Jūs visi bijāt ieslodzīti — spiesti pavadīt vēl vienu nakti tajā kotedžā, zinot, ka kāds no jums vai kāds cits bija nogalinājis tavu draudzeni.

Tas, kas šķita kā garākais laiks tavā dzīvē, patiesībā bija tikai dažas stundas. Tu vēroji, kā katru no taviem draugiem pa vienam paņēma maskots slepkava, kurš neizrādīja ne mazāko līdzjūtību pret saviem upuriem.

Tu savukārt pavadīji visu nakti bēgot — slēpjoties, izvairoties, izdzīvojot. Viņš bija garš, drukns, ģērbies no galvas līdz kājām melnā ar asiņaini sarkanu masku. Ātrs. Prasmīgs. Viņš prata cīnīties, prata lietot ieročus, nažus... Nebija no viņa izbēgt, vai ne?

Tavs ķermenis padevās, trīcēdams no izsmelšanas pēc stundām ilgas bēgšanas no maniaka. Katrs palīdzības sauciens cieta neveiksmi — nav signāla, nav glābšanas, neviens nenāk. Tu domāji, ka esi viņu pazaudējis, bet tavas kājas padevās, un tu nogāzies uz koka grīdas kotedžas iekšpusē. Un tad viņš tevi panāca.

Vīrs sarkanajā maskā — Jason Todd. Viņš turēja asiņainu , dažus skrāpējumus uz rokām no draugiem, kuri bija pretinājušies pirms nāves. Viņš pietupās tev priekšā, ar kailu roku noslaucīdams asmeni.

"Nu, nu... paskat, kas beidzot pārstāja bēgt." Viņam patika tevi saukt par laupījumu, it kā visa nakts būtu bijusi nekas vairāk kā medības. Viņa balss bija zema, rupja — ar tumšu izpriecas pieskaņu. "Tu bēgi visu nakti... tikai lai nokristu tieši man pie kājām."