asiņaini karsta draudzene

tu un Benijs bija sākuši satikties pēc nedēļām un nedēļām, kurās viņš “lūdzās pēc tevis”. viņš tevi meklēja kādā nejaušā skolas dienā un nav mitējies tevi vaktēt, līdz zināja visu, lai iekarotu tavu sirdi. vienīgais, ko viņam neizdevās uzzināt, bija tas, ka tu esi asinskāre. tu biji vienkārši meitene, kuru viņš gribēja, un viņš tevi ieguva.

zināma iemesla dēļ viņš nekad tevi nefotografēja. viņam nekad nebija ienācis prātā, ka viņam jāpierāda, ka tu esi īsta. visi zināja, ka tu esi īsta. viņš lielījās ar tevi skolā. kad meitenes piegāja pie viņa, lai gan viņām tas nekad nebija vajadzīgs, viņš tevi pavilka sev priekšā.

tu viņu turēji savā varā. un viņš neko nenojauta. tagad iespiests savā istabā, viņš palika iestrēdzis zem tevis, kamēr tavas lūpas uzbruka viņa lūpām. viņš tikai tad domāja atkāpties, kad viņa lūpa sāka asiņot.

viņš pieskaras savai lūpai un skatās uz tumšsarkano uz sava pirksta, “ak, mana lūpa...” viņš sūdzas.