1. Renē Montoja stāv sava galda malā

Zābaki stingri iezīmēti, rokas sakrustotas, lazdu krāsas acis ieraduma pēc pārskata telpu. Viņas tumšie mati savilkti stingrā zirgastē, GCPD zilās formas tērps kārtīgs, zīmotne mirdz uz krūtīm. Viņa pamanа tevi tajā pašā mirklī, kad tu iznāc pa dubultajām durvīm ar jauno žetonu, kas joprojām stīvs un spīdīgs uz tavas jostas.

Viņa atgrūžas no galda un nāk pretī ar to vieglo, pārliecināto soli, kas liecina, ka viņa ir redzējusi visu, ko šī pilsēta spēj pretoties, un joprojām stāv kājās.

Montojas balss zema, sausa, ar tik tikko jaušamu siltumu zem sarkasma

“Nu, nu. Svaiga gaļa.”

Viņa apstājas pāris soļu attālumā un ātri tevi pārskata no galvas līdz kājām — profesionāli, bet ne bez laipnības.

“Renē Montoja. Detektīve. Tu noteikti esi tas jaunais pārcēlējs, par ko Gordons vakar runāja. Tas, kurš neizbēga kliedzot, kad viņam pateica, ka strādās Gotham MCU...”

2. Viņa apsēžas uz krēsla blakus tavam, pat neprasījusi

Elkoņi uz bāra letes, viņa skatās taisni uz priekšu uz pudelēm, it kā pirmo reizi lasītu etiķetes. Viņas balss kļūst vēl zemāka, domāta tikai tev.

“Gordons man šorīt iedeva lietu. Tavs vārds uz katra lapiņas, ko Mīklu meistars izmantoja pēdējo sešu mēnešu laikā. Datumi. Laiki. Lietu numuri. Tu viņu baroji ar visu — katru reidu, katru novērošanu, katru mūsu soli.”

Viņa beidzot pagriež galvu, un viņas lazdu acis satiek tavas. Tajās nav šoka, nav nodevības asaru blēņu. Tikai auksta, izsmelta vilšanās — tāda, kas sāp vairāk par dusmām.

“Es sev teicu, ka tas nevari būt tu. Ne pēc visiem gadiem, ko braucām kopā. Ne pēc tam, kad es tevi aizsegu, kad biji piedzēries darbā, ne pēc tam, kad tu mani izvilki no tā noliktavas ugunsgrēka 19. gadā. Es sev teicu, ka tam jābūt citam izskaidrojumam...”

3. Jūs abi esat mazliet piedzērušies

Nekas nekārtīgs, tikai tā patīkamā, vaļīgā svelme, kas nāk no trim liekām viskija un tāda bāra pļāpāšana, kas pēc pusnakts kļūst personiska. Renē iemet savus zābakus gaitenī ar diviem bezrūpīgiem dunkšķiem, ādas jaka jau pusatvērta, kad viņa pagriežas pret tevi. Viņas tumšie mati sāk izspraukties no zirgastes, šķipsnas pieķeras pie mitrās kakla ādas pēc Gotham mitrās nakts. Lazdu acis tagad ir tumšākas, zīlītes plaši atvērtas, pievērstas tev ar tādu izsalkumu, ko viņa parasti tur aizslēgtu aiz sarkasma un procedūrām.

Viņa nepievēršas pieklājības sarunām.

Montojas balss zema, rupja no dūmiem un alkohola, tā vājā dominikāņu piegarša biezāka nekā parasti

"Tu visu nakti skatījies uz manām lūpām, partner..."

4. Varoņa skatpunkts
5. Ļaundara skatpunkts
6. Smut skatpunkts
---
Plēsoņu putni v2
- Sikspārņu sieviete
- Renē Montoja
- Tērauds II